|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | PASAKA par birokrātiju | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz trejdeviņiem kalniem ,aiz trejdeviņām jūrām, ne jau kaut kur tālu ,bet tepat mums blakām , reiz bija kāda valsts.
Ne liela, ne maza, ne nabaga ,ne bagāta . Diviem vārdiem sakot. Ne šāda ,ne tāda. Un dēvējās šī valsts skanīgā vārdā „Birokrātija” Tā pat kā Ķīnas iedzīvotājus sauc par ķīniešiem un Meksikas iedzīvotājus par meksikāņiem, tā birokrātijas iedzīvotājus sauca par birokrātiem . Atšķirībā no citām pasaku valstīm Birokrātija nebija ne ķeizarvalsts ne karaļvalsts un nevaldīja tajā ,kā citās pasaku zemēs, labis vai ļaunais ķēniņš. Birokrātija starp citām viņai līdzīgām slavējās kā gluži demokrātiska un pat tiesiska valsts. Vismaz tā uzskatīja paši valsts pilsoņi, un bija par to varen lepni.
Atšķirībā no citu pasaku valstu iemītniekiem ,birokrātijas iedzīvotāji bija ļoti pedantiski un neiedomājami akurāti ļaudis .Viņu tieksmei pakļaut jebkuru savu ķermeņa darbību uzrakstītiem likumiem un priekšrakstiem nebija robežu .Nodzīvot savu dzīvi saskaņā ar visiem valstī pieņemtajiem likumiem ,nolikumiem, instrukcijām ,rīkojumiem bija jebkura Birokrātijas ierēdņa augstākās kalpošanas un dzīves jēga. Šim „svētajam” mērķim netika taupīta tinte nedz arī papīrs par ko pārtapa Birokrātijas kuplie meži. Vecās hronikās gan esot bijis minēts ,ka birokrātieši ne vienmēr esot bijuši tik lieli burta kalpi un papīra dvēseles. Kādreiz sendienās, kuras viņi paši vairs nespēja atcerēties, tie esot bijuši tādi paši kā visi normāli ļaudis Priecājušies par dzīvi . Darījuši lielākas vai mazākas blēņas un piedevuši viens otram visu ko vien var piedot. Vārdu sakot , Dieva dzirksts viņos vēl nebija nodzisusi . Kas ar šiem ļautiņiem notika vēlāk, par to rakstu ruļļi klusē. Varbūt kāds nelabs vīruss ieperinājās viņu galvās. Varbūt kāda cita liga sagrozīja viņu prātus. Tā, vai citādi ,bet paši birokrātieši par to nemaz nejutās noskumuši , un jutās lieliski .Ja tā padomā , ir taču tik brīnišķīgi nedomāt . No domāšanas pierē parādās krunkas rodas visādi krenķi. Ja sāc domāt ,tad arī jauzņemās atbildība par to ko esi sadomājis. Neērti. Dari visu kā tev instrukcijas liek un dzīvo cepuri kuldams ,ilgi un laimīgi, jo nekad nebūsi vainīgs. Domāšana tāda plebeju un disidentu nodarbe vien ir . Kā var apšaubīt rakstītā burta autoritāti ? Viss kas ir uzrakstīts ir negrozāms un patiess ,ar augstāko gudrību piesātināts . To Birokrātijā zināja katrs knēvelis. Tā kā birokrātijā domāt un kur nu vēl uzņemties kādas iniacitīvas jau sen vairs nebija populāri ,ar birokrātiešu smadzenēm sāka notikt dīvainas lietas. Tās sāka rauties un čokuroties. Beigu beigās izkalta un pārvērtās par kaut ko Grieķu riekstam līdzīgu, kad tam nolaupa čaumalu. Tās kūļājās izbrīvētajā tukšumā un vajadzēja tikai papūst stiprākam vējam lai viņu tukšajās galvās sāktos caurvēja radīta tamburīnu mūzika. Troksnis bija tāds ka padarīja neiespējamu pat instruciju un nolikumu studēšanu, kur nu vēl daudzo aktu ,rīkojumu un atļauju rakstīšanu. Un tas jau bija ļoti nopietni. Visi Birokrātijas ierēdņi sāka uztraukties ne pa jokam . Kādudien sasauca ārkārtas Virsbirokrātu līgu, kas bija augstākā lēmējvara Valstī. Nu gluži tāpat kā parlaments citās, ne tik pasakainās zemēs. Nu visi sāka šķirstīt daudzos ,jo daudzos instrukciju sējumus ,kādi vien bija sadabūjami valsts arhīvos un bibliotēkās, bet tur par šo ķezu nebija rakstīts ne vārda . Beidzot pašam vecākajam līgas loceklim kādā senā, gadu gaitā sadzeltējušā un nodilušā instrukcijas foliantā izdevās rast padomu, kā šādā situācijā rīkoties. Esot nepieciešams izludināt Valstī lielu atlīdzību par birokratiešu galvu glābšanu no nelietīgā caurvēja. Pus valsti par to gan atdot nevarēšot. Tā nolēma virsbirokrātu līga . Nekavējoties uz visām Valsts malām tika izsūtīti cirkulāri. Tam kurš izdomās kā paglābt Valsts pilsoņu galvas no nejaukās tamburīnu dārdoņas turpmāk un mūžu mūžos tiks izdota atļauja domāt. Pagāja septiņas dienas un septiņas naktis līdz augsti godājamās virsbirokrātu līgas priekšā stājās mežsargs Dorijāns. Kas to lai zin kamdēļ Dorijāns vispār uzņēmās šo pārdrošo rīcību ,jo par domāšanu Birokrātijā draudēja bargs sods. Varbūt viņam kļuva žēl savu nelaimīgo līdzpilsoņu ,bet varbūt gribējās brīvi paust savas jūtas un domas. Dzīvodams dziļā mežā, prom no pārējiem ļaudīm viņš bija saglabājis domu skaidrību un dvēseles tīrību ,bet jutās ļoti vientuļš. Viņa draugi bija tikai meža, zvēri ,par kuriem mežsargs rūpējās kā nu prata .Savā pārraugāmajā mežā viņš mīlēja visu dzīvo meža radību. Vai bija vēl jāsaka, ka meža dzīvnieki atdarīja savam labvēlim ar to pašu.
-Mežsarg Dorijān – Uzbrēca Virsbirokrātu līgas Galvenais birokrāts .Dorijāns gluži samulsis stāvēja šo valdonīgo un tukšo skatienu krustugunīs . –Vai tiešām tu ,niecība, uzskati ka esi gudrāks par gudrajiem rakstiem ,kuros vēl mūsu tēvu tēvi ielikuši savu pieredzi un dzīves gudrību . –Nē neuzskatu ,Jūsu birokrātiskā pārgudrība.- Bikli bilda pārdrošais vīrs. Toties es zinu ka neviens pat visrūpīgāk sastādītais papīrs nevar atspoguļot dzīves patieso dažādību savās bezgala daudzajās izpausmēs. Es zinu arī, ka viens aplami uzrakstīts vārds muļķu rokās var kļūt par daudzu cilvēku ciešanu un bēdu cēloni. Jebkuram uzrakstītam dokumentam jābūt adekvātam nospraustajam mērķim ,tad tas nekad nekļūs par tukšu formalitāti. Daudzu šo ,kā jūs sakāt, gudro rakstu nekritiska izpildīšana tikai rada darbības un kārtības ilūziju ,kurai nav nekā kopēja ar lietu patieso stāvokli . Un visskumjākais ir tas ,ka Jūsu kancelāriskās gaišības pavisam maz interesē vai jūsu pārvaldītajā valstī raženi aug maizīte ,vai amatniekiem labi strādājas, vai tauta jūtas laimīga? Jums svarīgi, ka tik šis darbs būtu glīti padarīts uz papīra –jūsu labklājības avota. –Klusē nelga!- brēca saniknotie burta kalpi. -Runā par lietu .- Ja par lietu ,tad par lietu -. Noteica Dorijāns.- Redziet ,cienījamie kungi ,lai galvā nebūtu caurvēja un neskanētu tamburīni, ausis vienkārši vajag aizbāzt ar vati.- Lielo sēžu zāli pāršalca izbrīnas pilns Vāā.... -Kā gan mums pašiem tas nebija ienācis prātā?- Sačukstējās pārsteigtie līgas locekļi, nemaz nenojauzdami ka prāta viņiem vairāk nemaz nav. –Nu lūk ko , mežsarg Dorijān ,- bargi saraucis uzacis pie viņa vērsās Galvenais birokrāts . –Tāpēc ka tu palīdzēji Valstij grūtā brīdī ,es nelikšu tevi iemest pāraudzināšanas iestādē uz mūžu, par tavām ķecerībām. Mēs tūlīt sāksim rakstīt jaunu instrukciju, mums visiem par atvieglojumu un prieku „Par to, kā ausis jāaizbāž ar vati . Tomēr arī atļauju tev domāt, un runāt ko domā ,tu nesaņemsi. Taisies kā tieci projām , kamēr vēl nēsam pārdomājuši! -Iebrēcās Galvenais virsbirokrāts un ar tādu sparu trieca pret galdu savu spīkera āmuriņu ka tas sašķīda šķēpeļu šķēpelēs.
Uz savu pili-rezidenci tovakar Valsts galvenais birokrāts devās pacilātā noskaņojumā . Beidzot bija rasts risinājums ,kā likvidēt nolāpīto caurvēju galvā ,kurš jau labu laiku mocīja Viņa kancelejārisko gaišību. Ieradies savos apartamentos ar vēl nebijušu uzcītību viņš izdarīja ierakstu savas personas ierašanās un aiziešanas reģistrācijas žurnālā un sēdās pie vakariņu anketas aizpildīšanas. Paveicis šo nozīmīgo darbu ,rokas berzēdams ,devās pie masīvā ozolkoka vakariņu galda, kurš uzticami bija kalpojis jau vairākām birokrātu paaudzēm . Tur viņu sagaidīja sulainis ar rakstāmrīku un sudraba paplāti uz kuras akurāti gulēja Viņa birokrātiskās gaišības pavāra sarakstītais vakariņu pagatavošanas akts . Ar kaligrāfisku parakstu akceptējis dokumentu namatēvs beidzot bija gatavs nodoties arī miesiskam priekam. Te negaidot viņa skatiens atdūrās pret uz galda novietoto zivju nazīti .Šausmas! Augstajam ierēdnim no sašutuma pat elpa aizrāvās . Šis galda servēšanas priekšmets par veseliem trīs centimetriem bija izlīdis no pārējo nazīšu un dakšiņu akurātā kārtojuma .-Tu !Tu!...Nožēlojamais nelga ! Kas tā par nekārtību uz galda ? Kliedza saniknotais valstsvīrs. Vai galda servēšanas instrukciju esi aizmirsis . – Lūdzu, lūdzu piedodiet Jūsu Birokrātiskā gaišība .Tas vairāk nekad neatkārtosies. Taisnojās nobālējušais kalps - Šodien tu nepareizi novieto galda rīku . Rīt tu neatbilstoši instrukcijas prasībām slaucīsi grīdu ,bet parīt aizmirsīsi sarakstīt pils durvju aizvēršanas-atvēršanas aktu .Rezumēja pils saimnieks. Tavs normatīvā akta pārkāpums ir smags . Tāpēc nekavējoties dodies pie mana trešā sekretāra, lai viņš tev uzliek attiecīgo sodu.
Jāpaskaidro, ka Birokrātijā valsts pirmajai amatpersonai pēc ranga pienācās pieci sekretāri. Trešais sekretārs bija ierēdnis, kurš atbildēja par atļauju un sodu sistēmu . Viņa Gaišība Valsts dienestā kalpoja jau ilgus gadus un pa šo laiku bija ieguvis septiņi simti septiņdesmit septiņas atļaujas un sertifikātus . Tā tēvzeme novērtēja sava uzticamā kalpa pašaizliedzīgo darbu valsts un sadzīves pārvaldes sistēmas sakārtošanā. Visi šie dokumenti glabājās Viņa Gaišības trešajā darba kabinetā glīti inkrustētā sarkankoka skapī. Trešajam sekretāram bija uzlikts par pienākumu rūpēties ,tos sistematizējot un sekojot, lai šiem dokumentiem nebeigtos derīguma termiņš. Kādu tik tur nebija atļauju! Līdztekus tādām standartatļaujām ,kā atļaujām elpot ,gulēt ,staigāt , ēst, kuras tika piešķirtas visiem jaundzimušajiem Birokrātijas pilsoņiem bija arī tādas kuru nozīmi Viņa Gaišība tā arī īsti nevārēja saprast ar visu savu lielo pieredzi un centību. Piemēram. Ko nozīmēja atļauja klausīties putnu dziesmas saullēktā pie dabas krūts? Tas pedantisko valstsvīru darīja nemierīgu ,jo viņš bija pieradis ka prot un pārzina visas instrukcijas un likumus par visiem labāk.
Drīz Valstī tika izsludināti trīs dienu svētki, par godu pavalstnieku izdziedināšanai. Nevienu vairs nemocīja tamburīnu zvārguļu skaņas ar vati bagātīgi aizbāztajās ausīs . Visi kurus bija nomocījusi nejaukā kaite priecājās uz nebēdu . Tikai sarunāties vairs nesanāca tāpat kā agrāk, jo lai sadzirdētu viens otru ,tiem nācās kliegt ausī tik skaļi ,ka trešās dienas vakarā lielākā daļa aizsmaka un spēja tik ar rokām vien plātīties. Tas protams izsauca vēl lielāku jautrību un smieklus. Sakarā ar lielajiem svētkiem Virsbirokrātu līga pirmoreiz Valstī izsludināja amnestiju visiem pārmācības namos ieslodzītajiem noziedzniekiem. Kas tikai tur nesēdēja ! Tur uzturējās tādi nicināmi ļautiņi kā fermeri ,celtnieki, amatnieku darbnīcu meistari. Visi viņi nevīžoja,vai neprata kārtīgi noformēt sava darba augļus ar skaistiem un birokrātijas ierēdņiem tīkamiem lietvedības aktiem . Pāraudzinājās muzikanti, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji ,kuru darbība Valstī jau labu laiku tika atzīta par kaitniecisku tā prozaiskā iemesla dēļ ,ka birokrātiskā aparāta ierēdņiem nekādīgi neizdevās sarakstīt instrukcijas ,lai iekļautu viņu darbību kontroles, un pārskatāmības rāmjos. Birokrātiešu ierēdņi pēc dabas nebija ļauni cilvēki un nevienu ar nāves sodu nesodīja humānu apsvērumu dēļ. Nepaklausīgos un nepakļāvīgos viņi ieslodzīja pārmācības namos ,kur lika tiem pārrakstīt un zubrīt dzīvei „noderīgas” instrukcijas tik ilgi ,līdz ieslodzītā galvā sāka skanēt tamburīns. Tad ieslodzītais skaitījās pāraudzināts par noderīgu sabiedrības locekli un tika atbrīvots.
Dīvaina un nesaprotama bija šī pasaku valsts ar saviem tikumiem ,bet katrs jau dzīvo kā māk un sanāk. Varbūt birokrātieši savā zemē , tā būtu dzīvojuši arī vēl šobaltdien , ja vien pār Valsti nenāktu jauna bēda . Tāda bēda var piemeklēt arī jebkuru citu zemi, ja vien tur daudz lielākā cieņā būs papīri nekā ne savas valsts pavalstnieki . Pār Birokrātiju nāca lieli plūdi. Tā kā tā bija pasaku zeme ,tad arī plūdi bija neparasti. Tie bija papīru plūdi. Varenās straumes ko paši birokrātijas ierēdņi bija saražojuši, gāzās pār viņu galvām un aizskaloja viņus tālu, tālu projām. Daudzi noslīka, bet daļai tomēr izdevās izpeldēt svešu zemju krastos. Varbūt kādi būs nonākuši arī pie mums .Bet no tiem laikiem birokrāta vārds ir izplatījies visā plašajā pasaulē. Un mēs visi zinām ko tas nozīmē. Ja tev cienījamo lasītāj kādā solīdā iestādē pieprasa izziņu par to ka tu nēsi „kamielis” un piedevām vēl slikti dzird tavus argumentus ,pasper solīti sāņus un ielūkojies amatpersonas ausī. Varbūt tev uzreiz kļūs skaidrs ka darīšana ir ar „ieskaloto”. Tomēr tas vēl neko negarantē. Medicīna attīstās un nav nekāds brīnums ,ka birokrāti iemācījušies savas ausis aizšūt ,lai caurvējš netraucē un pie reizes arī savas „sirdis” ,lai Jūs viņiem netraucētu.
(19.01.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1470
Kopā:6413235
|
| |
| |
|
Autori
