|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tieši tādēļ nav jēgas | Autors - Elīza
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
... un atkal iedomu mūris mūžam nesalaužams, neiedragāts stāvēs par spīti visam. Un kā spoža klišeja virs tā mirdzēs vārds "vienaldzība". Pie tā ceļiem būs paplukusī norāde "Patiesās vēlmes un sirds". Tā noplukusi, jo uz to pusi ceļu mēro reti. Ļoti. Pārāk reti. Un iespējams, ka tā ir labi, jo tad gājēju soļi mūri sagrautu līdz pamatiem. Paliktu vien viens vienīgs ķieģelis, kas vēstītu par aizgājušajiem laikiem, par tā varenību un neiedragājamību. Bet gājēju soļi kļūtu aizvien smagāki un drošāki. Aizvien sāpīgāk ieminot ceļu noplukušās norādes virzienā. Tā tie mītu līdz viņu priekšā atkal parādītos mūris. Bet daudz varenāks, neievainojamāks... Tā mūžīgi. Līdz kādu dienu vairs neviens nespētu atrast noplukušo norādi. Pazudusi. Nopostīta. Un nekad to vairs neatrastu. Jo sāp. Ļoti.
(18.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1930
Kopā:6853008
|
| |
| |
|
Autori
