|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tieši tādēļ nav jēgas | Autors - Elīza
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
... un atkal iedomu mūris mūžam nesalaužams, neiedragāts stāvēs par spīti visam. Un kā spoža klišeja virs tā mirdzēs vārds "vienaldzība". Pie tā ceļiem būs paplukusī norāde "Patiesās vēlmes un sirds". Tā noplukusi, jo uz to pusi ceļu mēro reti. Ļoti. Pārāk reti. Un iespējams, ka tā ir labi, jo tad gājēju soļi mūri sagrautu līdz pamatiem. Paliktu vien viens vienīgs ķieģelis, kas vēstītu par aizgājušajiem laikiem, par tā varenību un neiedragājamību. Bet gājēju soļi kļūtu aizvien smagāki un drošāki. Aizvien sāpīgāk ieminot ceļu noplukušās norādes virzienā. Tā tie mītu līdz viņu priekšā atkal parādītos mūris. Bet daudz varenāks, neievainojamāks... Tā mūžīgi. Līdz kādu dienu vairs neviens nespētu atrast noplukušo norādi. Pazudusi. Nopostīta. Un nekad to vairs neatrastu. Jo sāp. Ļoti. (18.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|