|
|
|
|
|
|
|
| | Apslēpto dārgumu spēle | Autors - Linda
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Putni bija devušies nakts dusā,
tikai vējš gar ausīm svilpoja
mūsu pazīstamās melodijas.
Vilcienu ātrumā tas zaudēja cerību,
cerību,
ko bija devusi
tava sirds.
putekļi aizslaucīja
mūsu atstātās pēdas,
lai neredzu ne es,
ne tu,
kur doties tālāk,
kā meklēt ceļu.
Pat naktstārpiņu gaismā
viens otru mēs neatrastu.
Arī mana un
tava sirds ceļu nerādīja.
Gar vietējiem bāriem,
zaudētām spēļu zālēm
lietus ūdens aizskaloja putekļus.
Palika tikai
dubļos iemīti pēdu nospiedumi.
Pēdas sirdī iemini gan tu,
gan es.
Kopīgi mēs bradājām
viens pa otra sirdīm.
Nogurums.
mēs gaidījām viens otru uz trepītēm
Bet kārdinājums sauca.
Sauca mūs atpakaļ uz sākumu.
Tik tālumā novīdēja cilvēks
sarkanā cepurē un šķietami sarkanos zābakos.
Es aizgāju.
Paliki tikai tu.
Uz paralēlo sliežu ceļa.
Turpat,
sākumā,
tālāk neticis. (22.02.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1748
Kopā:6413513
|
|
|
|