|
|
|
|
|
|
|
| | Atpazīts, sāpināts, atraidīts | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Negribu domāt,
Atmiņās grimt.
Negribu raudāt,
Asarās slīkt.
Nevēlos to, ko sen tev jau lūdzu.
Tagad ir savādāk,
Tagad jau sāpīgāk.
Laime apiet mani ar deviņiem līkumiem.
Nelaime atnāk pat ar sīkumiem.
Nojauta mana ir spēcīga,
Bet kādu dienu tā varētu kļūt niecīga.
Nenosodi,
Nesāpini,
Nenododi - mīli!
Mīli tā kā pēdējo reizi šajā dzīvē,
Sargā tā kā pasaules stiprākie vēji.
Nekrīti, bet turies.
Vienalga kā, bet pa dzīvi kulies.
Turies pie manis,
Kaut ar visu spēku.
Kulies kaut kā,
Kaut vai ar mīlas dēku.
Nevienam nav tiesības nosodīt kādu,
Nevienam nav varas pavēlēt tev.
Katrs dzīvojam tā kā mākam.
Visu, kas uz sirds, otram sakām.
Saki arī tu, ko jūti!
Neslēpies aiz stiprās sienas,
Nenorobežojies!
Tā nebūs labāk,
Kaut gan, kas to lai zina?
No otras puses -
Tā ir drošāk,
Nekā būt:
Atpazītam,
Sāpinātam,
Atraidītam. (22.02.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1270
Kopā:6133860
|
|
|
|