|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Māmiņ, piedod! | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādēļ sabrūk pār manu
Galvu šis lāsts?
Lasās smagi un grūti,
Kā sēru stāsts.
Vai maz pelnīju naidu,
Kurā tagad slīkstu?
Pat vissīkāko vārdu dziļi
Sirdī nīstu.
Māmiņ, piedod! Vai šie vārdi
Tev skan kā tukšs gaiss?
Vēlos atgriezt it visu, kas
Vilties tev liek!
Smoku sāpēs kā uzklupis
Būtu nelabais.
Redzot tevi, man gribas
Izmisumā kliegt!
Māmiņ, piedod! Es vainīga
It visā esmu,
Pat ja saku, ka nezinu
Par ko man tas.
Bet, ja ļausi man paust
Vēl pēdējo dvesmu,
Būs tā tāda, kā no
Sirdssāpju grāmatas.
Kādēļ sabrūk pār manu
Galvu šis lāsts?
Lasās smagi un grūti,
Kā sēru stāsts.
Kaut gan sākās tas viss
No vismazākā nieka,
Tomēr dzīvē tas nenes
Ne kripatas prieka.
(07.03.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
