|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīve | Autors - Cabis
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es taču nezinu,
Kam īsti dzīvoju
Vai tev?
Diez vai pasaulei...
Man bieži apnīk teikt,
Ka man nav ko beigt,
Nav ko pārtraukt,
viss turpinās.
Bet dzīvot reizēm noriebjās,
Viss samākslots un meli,
Tie izcelti, tik cēli,
Un apslēpti.
Pat tu
Vai tad es meloju?
Un padomā,
Dzīve liekās skaista.
Bet tā arī ir!
Tikai pacenties
Un paskaties
Uz dzīvi, ko tu dzīvo...
12.01.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1059
Kopā:7019756
|
| |
| |
|
Autori
