|
|
|
|
|
|
|
| | Rindiņas | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
***
Un kā miglas lauks,
Ne tverams, sagūstāms,
Tu atkal pazudi.
***
Tu esi viss, kas man pieder
Un viss, ko es nedrīkstu paturēt.
***
Ar nagiem cenšos izskrāpēties
No tā stikla namiņa,
Kur sagūstīta dus mana miesa.
Tā pieder tev,
Bet tavos spēkos nav
Paturēt dvēseli manu.
***
Man bail tevi apbrīnot,
Man bail tevi pelt,
Bet acis tu muļķo,
Sirds taisnību zin’.
***
Kā eņģelim, kam apgriezti spārni
Spēka man nav,
Lai paceltos. (20.03.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1247
Kopā:6107579
|
|
|
|