|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rindiņas | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
***
Un kā miglas lauks,
Ne tverams, sagūstāms,
Tu atkal pazudi.
***
Tu esi viss, kas man pieder
Un viss, ko es nedrīkstu paturēt.
***
Ar nagiem cenšos izskrāpēties
No tā stikla namiņa,
Kur sagūstīta dus mana miesa.
Tā pieder tev,
Bet tavos spēkos nav
Paturēt dvēseli manu.
***
Man bail tevi apbrīnot,
Man bail tevi pelt,
Bet acis tu muļķo,
Sirds taisnību zin’.
***
Kā eņģelim, kam apgriezti spārni
Spēka man nav,
Lai paceltos.
(20.03.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
