|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rindiņas | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
***
Un kā miglas lauks,
Ne tverams, sagūstāms,
Tu atkal pazudi.
***
Tu esi viss, kas man pieder
Un viss, ko es nedrīkstu paturēt.
***
Ar nagiem cenšos izskrāpēties
No tā stikla namiņa,
Kur sagūstīta dus mana miesa.
Tā pieder tev,
Bet tavos spēkos nav
Paturēt dvēseli manu.
***
Man bail tevi apbrīnot,
Man bail tevi pelt,
Bet acis tu muļķo,
Sirds taisnību zin’.
***
Kā eņģelim, kam apgriezti spārni
Spēka man nav,
Lai paceltos.
(20.03.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (22.06.2020, 14:27)arpa kārtējo gaudu dzejoli "putni...putni" uzskrāpējusi. :DLjurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
