|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rindiņas | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
***
Un kā miglas lauks,
Ne tverams, sagūstāms,
Tu atkal pazudi.
***
Tu esi viss, kas man pieder
Un viss, ko es nedrīkstu paturēt.
***
Ar nagiem cenšos izskrāpēties
No tā stikla namiņa,
Kur sagūstīta dus mana miesa.
Tā pieder tev,
Bet tavos spēkos nav
Paturēt dvēseli manu.
***
Man bail tevi apbrīnot,
Man bail tevi pelt,
Bet acis tu muļķo,
Sirds taisnību zin’.
***
Kā eņģelim, kam apgriezti spārni
Spēka man nav,
Lai paceltos.
(20.03.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
