|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ceļš | Autors - Lāčuks
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ceļa malā apstājos...
Un pārvērtos...
Man bail uz priekšu soli spert.
Es saulei acīs skatījos...
Un pārvērtos...
No krustcelēm es baidījos...
Un nosalu...
Man grūti pāri dubļiem brist.
No debesīm es novērsos...
Un nosalu...
Dzeloņdrātēs sapinos...
Un noskumu...
Nav ne jausmas, kur man iet.
No ceļa zīmēm novērsos...
Un noskumu...
(05.04.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
