|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zaļā meža pasaka | Autors - Jānis Bruģis
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Labi, ka uz pasaules cilvēkiem ir tāds brīnišķīgs draugs, kā Zaļais mežs. Dzīvot tam blakus ziemā, un vēl jo vairāk vasarā, ir tīrā bauda. Ne jau velti apgalvo,ka mežs ir Zemes zaļās plaušas un dabas dziednīca. Tiem kas pazīst un mīl mežu ,tas var pavēstīt daudz interesanta. Tur, mūšdien, rit tikai pašam mežam, un tā iemītniekiem labi pazīstama ,bet meža ciemiņiem noslēpumu pilna dzīve. Tovakar liela un sarkana Saules ripa jau karājās virs tālajām egļu galotnēm,pieliedama zemi ar sarkanu rieta atblāzmu. Jūnija daba garoja ar apdullinošu pļavas zāļu un svaigu koku lapu aromātu.Tas bija viens no tiem retajiem ,ar īpašu gaisotni piesātinātajiem vakariem, kad daba gavilēt gavilēja,
un tā vien likās ka tūlīt ,tūlīt varētu notikt kas īpašs. Un notika arī. Zaļais mežs aicināt aicināja pastaigā pa savu skujām kaisīto sila taku kura tālumā jau grima pievakares krēslā ,lai pavēstītu šo stāstu. Un tas sākās tā…
Vienā no saules gaismas un siltuma pielietām meža noriņām ,kas gluži kā “vasaras raibumiņi “bija nosējuši meža zaļo vaigu,pulcējās jaunie meža iemītnieki lai nodotos rotaļām. No agra rīta līdz vēlam vakaram šeit kūsāja jautrība ,prieks un sacensību azarts. Zaķēni sacentās kurš ātrāks un veiklāks skrējējs. Vāverēni taisīja varenus lēcienus no koka zara uz zaru. Vērotājiem no malas pat elpa brīžiem aizrāvās . Vai tik nu nekritīs no koka lejā ? Bet nekā! Turpat netālu šmaugajos bērzos vairāki lācēni sacentās kokos kāpšanā. Uzkāpuši vai pašā galotnē tie šūpojās līganajos bērza zaros kā šūpolēs. Kad visi bija pietiekami noguruši no rotaļām un saules tveices tie draudzīgi plunčājās turpat tekošajā strautiņā. Visiem kopā viņiem bija jautri un labi,kā jau visiem bērniem kad tie rotaļājas pulciņā.
Līdz kādu, dienu smieklu un čalas pievilināta noriņā ieklīda lapsa. Ieraudzījusi visu šo jautrību, neapmierināti norūca pie sevis. -Tad nu gan karnevālu sarīkojuši!-
-Paskat vien cik šiem te labi.- Nepagāja ne minūte ,kad kuplastes galvā jau nobrieda viltīgs plāns.
-Sanāk ,sanāk nu žigli visi šurp ! Man jums kas svarīgs sakāms!- sauca lapsa uzraususies uz liela celma, gluži kā uz tribīnes.
Zvērēni pārtrauca savas rotaļas ,un sapulcējās apkārt lapsai,minēdami ko gan tādu krustmāte lapsa viņiem grib pavēstīt?
-Tā mīlīši” iesāka lapsa,kad visi bija salasījušies.”Es redzu ka jūs te palaidņojaties ,bez jel kādas kārtības no jūsu puses. Tā jau var sevi savainot- Liekulīgā sašutumā kūma savilka ģīmi. -Nu lūk tu ,lācēn , esi tāds liels un smags . Kā tu vari zināt ,kurā kokā drīksti rāpties ,bet kurā ne. Ja nu koks neiztur tavu svaru un lūst kopā ar tevi. Ai-jai-jai lācēn! Tā nedrīkst darīt. Un jūs,ezēni, vai esat labāki?- Turpināja lapsa juzdama iedvesmas pieplūdumu. -Jūs tik neapdomīgi metat kūleņus no kalniņa. Tā jau var ieripot asajos dzeloņkrūmos un tad būs ļoti sāpīgi- Kaunināja lapsa. -Jūs zaķēni arī esat lieli palaidņi. Vai tad drīkst tik neapdomīgi skriet? Ieskriesiet ar pieri kokā un tad gan būs liels puns.-
Zvērēni, to visu uzklausīdami , kļuva arvien domīgāki -Bet ko tad mums tagad darīt? Kā rotaļāties, tante lapsa?- Bikli apjautājās kāds drošāks bebru mazulis.
Likās ka viltniece šo jautājumu bija vien gaidījusi. Brīdi dziļdomīgi paklusējusi viņa saslēja savu kuplo asti kā karogu un teica. -Jā mīlīši tā ir smaga problēma,bet man šķiet ka spēšu jums palīdzēt. Viegli nu gan man tas nenāksies ,bet es ļoti mīlu bērnus un jūsu labā esmu gatava nest arī upurus. Redziet ,lai jūs arī turpmāk varētu tikpat bezrūpīgi nodoties rotaļu priekiem, ir vajadzīgi noteikumi , jeb gudrāk runājot instrukcija. Esmu to gatava sastādīt pēc vislabākās sirdsapziņas un gandrīz par “baltu” velti.-
-Ja nu vienīgi jūs vāverēni, savai tantei lapsai par pūlēm, atnestu kādu riekšavu riekstu,bet jūs bebrēni palutinātu mani ar kādām zivtiņām. Būtu jums ļoti pateicīga- :saldi mēļoja lapsa. -Arī visi pārējie, neaizmirstiet jūs mīlošo tanti lapsu un pagādājiet viņai kādu kumosiņu ar ko remdēt izsalkumu.-
-Bet tagadiņ man jāsteidzas pūlēties jūsu labā. Tad nu līdz rītam mani bērniņi.- Un noglāstījusi tuvāk stāvošajam lāču mazulim galvu,kuru pārējie bija iedēvējuši par “saldumiņu” projām bija. Brīdi pačalojuši par negaidīto kūmas lapsas apciemojumu un viņas teikto arī pārējie jaunie meža iemītnieki pamazām izklīda pa savām meža mājām.
Nākošajā rītā meža noriņā sapulcējās sevišķi daudz pēc istrukcijas rotaļāties gribētāju . Visiem tas likās kaut kas jauns un neparasts. Gandrīz katrs bija sagādājis arī kādu našķi krustmātei lapsai. Neviens negāja rotaļāties kā parasti.Visi gaidīja lapsas ierasšanos. Viņa arī nelika sevi ilgi gaidīt . Liels bija sapulcējušos pārsteigums,kad rudaste ieradās nevis viena pati, bet gan kopā ar pelēci vilku. Visi klātesošie bija dzirdējuši “vilkam mežā esot nelāga reputācija” Par viņa izdarībām klīda dažnedažādas baumas.
-Labrīt ,bērniņi,- priecīgi jau pa gabalu sauca viltniece.- Es jums atvedu jūsu jauno audzinātāju,tēvoci vilku. Viņš sekos lai jūs visi pareizi ,pēc noteikumiem rotaļātos un jums nekas ļauns neatgadītos- :dūdoja lapsa, ar vienu aci kāri novērtēdama zvērēnu atnesto cienastu.
Drīz vien kļuva skaidrs ,ka rotaļāšanās pēc noteikumiem nevedas nemaz tik raiti ,ka visi to bija iedomājušies. Tēvocis vilks gandrīz nēpārtraukti rājās te uz vienu te uz otru rotaļnieku. Līdz viņam pašam sava jaunā loma pagalam apnika un viņš atmeta visam ar ķepu. Lapsa pa to laiku izvēlējusies pašu jaukāko noriņas nostūri, ērti iekārtojās kupla pīlādžkoka paēnā ,lai ar skubu ķertos klāt sagādātajiem kārumiem . Vilks nelika sevi lūgties un drīz vien iekārtojās blakus lapsai,lai negause nenotiesātu visu viena pati.
- Klau ,lapsa,- bez aplinkiem iesāka pelēcis. Šitas darbs pamatīgi bojā nervu sistēmu. Vai nebūtu taisnīgi,ka mēs no tiem mazajiem palaidņiem par savām pūlēm viņu atpūtas nodrošināšanā ,katru dienu iekasētu iejejas maksu . - Prātoja vilks stūķēdams mutē kārdinošu meža zemeņu riekšavu. -Zini ,pelēci, dažreiz tavā pelēkajā galvā dzimst arī pa kādai gaišākai domai- :ironizēja lapsa. - Man pašai tas jau sen padomā . Vēl tikai jāpieņem darbā kasieris un grāmatvedis. Neba jau mēs paši iesim tik dikti nopūleties,lai iekasētu samaksu.- prātuļoja kūma našķodamās ar lācēnu sagādāto medu. Tā lūk tapa abu bezgožu “biznesa projekts” Tikai pašiem meža pļaviņas apmeklētājiem neviens tā arī nepajautāja, ko viņi par to visu domā.
Jau pēc pāris dienām lapsas brālēns sesks centīgi ievāca no katra rotaļāties gribētāja iejejas maksu “graudā”, bet turpat netālu kokā iemeties grāmatvedis- dzenis visu cītīgi iegrāmatoja uz bērza tāss . kurš ,ko un cik ir atnesis lapsas atpūtas organizācijas firmai , kā viņa to tagad pati lepni dēvēja. Mazie zvēriņi gan nebija sajūsmā par jauno kārtību un meiģināja izrādīt neapmierinātību par tādu patvaļu. Taču vajadzēja tikai skaļāk ieminēties par to ,kad “audzinātājs” vilks tūlīt sāka šņakstināt zobus un žēloties ,ka šorīt esot pavisam švaki pabrokastojis un ja kādam nepatīkot iedibinātā kārtība, lai vācoties tik projām kamēr vēl sveiks un vesels. Lai lieki netraucējot pārējiem jautri pavadīt laiku. Visas meža stigas esot vaļā.
Atklāti runājot nekāda jautrā rotaļāšanās vairs īsti nesanāca No allaž īgnā un neapmierinātā vilka to vien varēja dzirdēt . Tā nedari un šitā nedari ! To nedrīkst un šito nedrīkst . Zvērēniem tas viss jau bija apnicis līdz kaklam . Tikai ieraduma un patīkamu atmiņu mudināti daudzi turpināja apmeklēt saulaino meža noriņu ,kur tika pavadīts tik daudz jautru un nebēdnīgu siltās vasaras dienu. Tomēr rotaļnieku pulciņš ar katru dienu kļuva mazāks un mazāks, bet lapsas un viņas palīgu negausība arvien lielāka un lielāka.
Kādu dienu lapsa atveda un stādīja visiem priekšā savu kārtējo radagabalu -jenotu, ka ārkārtas situāciju speciālistu ,bez kura nu viņas vadītā firma nekādīgi nespēšot iztikt. Jā. Tieši tā viņa to visu noformulēja. Pašam jenotam gan nebija nekādas skaidrības.Kas tas “ārkārtas situāciju “ speciālists tāds ir un ar ko nodarbojas?
Māsīca-lapsa bija viņu pierunājusi. Solīdama “siltu “vietiņu un labu atalgojumu savā firmā. Atalgojums bija spēcīgs arguments par labu lapsas piedāvājumam un jenots bija piekritis. Nepiekrita vienīgi tie, kuri bija kļuvuši par viltīgās lapsas afēras upuriem Pat mazajiem zvērēniem bija kļuvis skaidrs ka viņiem nav jābaro vesels bars liekēžu ,kuri viņiem bija atņēmuši tiesības pašiem lemt par sevi. Pie tam šie bezgoži bija atņēmuši arī jauko rotaļu un pulcēšanās vietu. Jaukā meža noriņa kļuva tukša un pamesta. Tur vairs nevaldīja prieks spēļu azarts un draudzība.
Ar to šai pasakai varētu pielikt punktu ,bet pasakas taču nekad nemēdz beigties slikti! Tā tas ir arī šoreiz. Citā Zaļā meža nostūrī gaužām līdzīgā meža pļaviņā sāka atkal pulcēties mazie meža iemītnieki ,lai tā pat kā agrāk spēlētu paslēpes ,”ķertu vistiņas” un nodotos citām tikpat aizraujošām rotaļām . Laiku pa laikam viņus gan nomāc bažas ,vai tik lapsa un viņas kompānija neuzies šo jauko vietu un nesadomās atkal kādu nejaucību . Un kā tu domā ,mazo lasītāj?
Meža stāstīto pasaku pierakstīja Jānis Bruģis.
(23.04.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1047
Kopā:6117628
|
| |
| |
|
Autori
