|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pilnība | Autors - ivi
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
sevis iepazīšanas ceļš un tā vēlmes.
Negribu vairs neko dot
Un es negribu neko ņemt
Es esmu tukšs –
es esmu brīvs.
Kā svaigākais gaiss,
Nepieelpots, bet pilns
Ar tīru dzīvību,
Ko nepiesārņo, it neviens.
Pilnība! Neko vairāk.
Vai tad ir ko vēlēties?
Tik neatkarīgs, tik ļoti pats,
Un tik ļoti viens.
Laikam tomēr vēlos,
Es gribu siltumu līdzi ņemt,
Es gribu kaut tikai nedaudz
Tavu acu skatu līdzi ņemt.
(22.04.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
CM_Mike (11.06.2019, 19:08)Lasu, skatos, Mirdza Kempe labus dzejolus raksta!Ljurbenjaaks (viesis) (02.06.2019, 22:29)Par arpu te jau sen viss bija skaidrs, bet gribētos zināt, kur basīte palikusi? Vot, viņas dzejoļi pa nopietnam lasītāju iespārdīja. :)Ješka (viesis) (29.05.2019, 09:20)Lieliski! Tieši tādu atbildi gaidīju. :))) :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
