|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pilnība | Autors - ivi
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
sevis iepazīšanas ceļš un tā vēlmes.
Negribu vairs neko dot
Un es negribu neko ņemt
Es esmu tukšs –
es esmu brīvs.
Kā svaigākais gaiss,
Nepieelpots, bet pilns
Ar tīru dzīvību,
Ko nepiesārņo, it neviens.
Pilnība! Neko vairāk.
Vai tad ir ko vēlēties?
Tik neatkarīgs, tik ļoti pats,
Un tik ļoti viens.
Laikam tomēr vēlos,
Es gribu siltumu līdzi ņemt,
Es gribu kaut tikai nedaudz
Tavu acu skatu līdzi ņemt.
(22.04.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
