|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apstājos. Un elpoju. To, ko nejūt citi | Autors - Santa Ze
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Divdesmitā gadsimta cilvēks
lasa instrukciju un pamācību,
kā salikt kopā,
kā izjaukt nelaimes brīdī,
kā aprūpēt un kopt
savu tiko iegādāto
dzīvi.
Sarežģīti vārdi
raisās uz lapām iesietajām,
kurās dzīves konstrukcija
smalki un tehniski apzīmēta.
Cilvēks nesaprot tos vārdus,
tie svešvārdi šī laika cilvēkam-
-sirds
-jūtas
-laime
-brīvība.
Un cilvēks samaksā
komerciālam uzņēmumam
par jūtu konstrukcijas pamācību,
jo pats nezin,
jo ar naudu vienkāršāk šķiet. (08.05.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1878
Kopā:7562580
|
| |
| |
|