|
|
 |
|
|
|
|
| | Apstājos. Un elpoju. To, ko nejūt citi | Autors - Santa Ze
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Divdesmitā gadsimta cilvēks
lasa instrukciju un pamācību,
kā salikt kopā,
kā izjaukt nelaimes brīdī,
kā aprūpēt un kopt
savu tiko iegādāto
dzīvi.
Sarežģīti vārdi
raisās uz lapām iesietajām,
kurās dzīves konstrukcija
smalki un tehniski apzīmēta.
Cilvēks nesaprot tos vārdus,
tie svešvārdi šī laika cilvēkam-
-sirds
-jūtas
-laime
-brīvība.
Un cilvēks samaksā
komerciālam uzņēmumam
par jūtu konstrukcijas pamācību,
jo pats nezin,
jo ar naudu vienkāršāk šķiet. (08.05.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|