|
|
 |
|
|
|
|
| | Apstājos. Un elpoju. To, ko nejūt citi | Autors - Santa Ze
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Divdesmitā gadsimta cilvēks
lasa instrukciju un pamācību,
kā salikt kopā,
kā izjaukt nelaimes brīdī,
kā aprūpēt un kopt
savu tiko iegādāto
dzīvi.
Sarežģīti vārdi
raisās uz lapām iesietajām,
kurās dzīves konstrukcija
smalki un tehniski apzīmēta.
Cilvēks nesaprot tos vārdus,
tie svešvārdi šī laika cilvēkam-
-sirds
-jūtas
-laime
-brīvība.
Un cilvēks samaksā
komerciālam uzņēmumam
par jūtu konstrukcijas pamācību,
jo pats nezin,
jo ar naudu vienkāršāk šķiet. (08.05.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|