|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vakara mirdzums | Autors - Zefira
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es domāju par vakaru,
Kur tik daudz bālu mākoņu,
Kur saules rieta radīti,
Ir tik daudz eņģeļi!
Tur gaisma zūd aiz mežmalēm,
Tur saule riet pie iedomu tālēm,
Tad pazūd tā vientuļa bet braša
Un debesīm tiek segta sārta sakša.
Bet tad nāk spožās debess acis,
Par zvaigznēm tās saukt kāds ir sācis.
Un mēness gaišu miglu aužot,
Sedz miera segu sirdij snaužot.
08.04.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1138
Kopā:7225945
|
| |
| |
|
Autori
