|
|
|
|
|
|
|
| | Spēles ar bailēm. Sestā spēle “Cilvēki” | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kādā parunā, liekas, bija dots padoms, ka klusēšana ir zelts, bet runāšana tik vien kā sudrabs... un kā ar cilvēkiem? Patīk jau mums mazliet paspēlēties ar tiem, pievērt uzmanību, izlikties, ka vienalga, saintriģēt, parunāties un padomāt kopā par Visumu...
Un doties pie nākamā... neliels spēļu laukums uz dzīves kvadrātmetriem un tik vien kā pāris miljoni satiktu cilvēku, spēle var sākties...
Un kādi ir noteikumi? Mainīgi, katram savi un līdz absurdam citiem nesaprotami – ne motivācija, ne iemesli, ne kas galviņā notiek... haosu radošs process, ko vien varbūt dzīves pavērsieni noliks pa vietām...
Un reizēm tiešām kāds ir dzimis, lai būtu bandinieks, bet kāds, lai uztaisītu rokādi... un vienlaicīgi ar savu spēli mēs aizstāvamies un uzbrūkam, manevrējam un domājam... tik spēlē bandinieki uz katru nākamo partiju tiek nolikti vietā...
10.09.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2000
Kopā:6435428
|
|
|
|