|
|
|
|
|
|
|
| | Spēles ar bailēm. Astotā spēle “Sapnis rokā” | Autors - Inese Liberte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā arī reizēm notiek, ej, ej pēc mērķa. Dzenies pēc tā – kaut kā – un šoks. Iegūsti. Un nobīsties. It kā jau viss būtu kārtībā, dabūji, ko gribējās. Bet vai interesantāka nebija pati gribēšana? Labāk jau zīle rokās, nekā... bet te pēkšņi iegūsti abus. Un nezini, vai priecāties vai tomēr nē...
Tā mēs spēlējamies paši ar sevi. Ik pa laikam prātojam, būtu labi, ja būtu. Kad tā arī kļūst, prātojam, vai tā ir pareizi. Cilvēks ir radīts ne pārliecībai un neveiksmēm? Vai mēs to paši izfantazējam?
Lielas lietas paveic diži cilvēki. Bet pašā sākumā kas bija? Ne jau diženums sākas tā uzreiz, paradīti tas tiek iegūts. Un, ja bail pakāpties paugurā, tad par alpīnismu var aizmirst.
Spēlējam spēli – ne tu īstā vietā, ne laikā – tā var apvainoties, bet, kad esi gan laikā, gan vietā, izrādās neīstais cilvēks... Absurds, bet arī uzvara tiek vismaz tiem, kas pēc pirmā raunda nav zem galda...
26.10.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1259
Kopā:6137858
|
|
|
|