|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdējā roku vijība | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manī dzima pareģis
Kad es skatījos uz mūsu plaukstām,
Kas bija vienojušās vienā veselā.
Bija atkal vajadzīgs tik ilgs laiks
Līdz tās pamazām tuvojās
Viena otrai?
Un vienojās vienā veselā
Kā toreiz-vai atceries
Es viņas novēroju?
Es šo skatu atcerēšos muužīgi
Ko redzēju?
Un tās bija tik sāpīgas izjūtas
Cik tās bija tuvu viena otrai
Līdz saplūda vienā
Viņas bija savijušās,
Bet vai tādas bija arī mūsu sirdis?
Un tajā brīdī kad tās vienojās
Es sapratu?
Tās vairs nekad nevienosies,
Tās nekad vairs nemeklēs viena otru?
Tās vairs nekad nebūs viens vesels!
Tad kāpēc viņām
Vajadzēja atkal vienoties
Lai man tagad sāpētu,
Sāpētu-saprotot, ka es pareģoju pareizi?
22.08.2004 (19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|