|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdējā roku vijība | Autors - Dadiņa
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manī dzima pareģis
Kad es skatījos uz mūsu plaukstām,
Kas bija vienojušās vienā veselā.
Bija atkal vajadzīgs tik ilgs laiks
Līdz tās pamazām tuvojās
Viena otrai?
Un vienojās vienā veselā
Kā toreiz-vai atceries
Es viņas novēroju?
Es šo skatu atcerēšos muužīgi
Ko redzēju?
Un tās bija tik sāpīgas izjūtas
Cik tās bija tuvu viena otrai
Līdz saplūda vienā
Viņas bija savijušās,
Bet vai tādas bija arī mūsu sirdis?
Un tajā brīdī kad tās vienojās
Es sapratu?
Tās vairs nekad nevienosies,
Tās nekad vairs nemeklēs viena otru?
Tās vairs nekad nebūs viens vesels!
Tad kāpēc viņām
Vajadzēja atkal vienoties
Lai man tagad sāpētu,
Sāpētu-saprotot, ka es pareģoju pareizi?
22.08.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1026
Kopā:6127975
|
| |
| |
|
Autori
