|
|
|
|
|
|
|
| | Ligita Abramenko | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš viņai noglāsta sarmotos matus,
Viņa viņam glauž vītušu vaigu..
Un sirdis,kas pukst vecīgās krūtīs,
Laimē notrīs kā jaunībā.
Tiem acu gaisma nav vairs tik asa,
Arī zobu baltums nav vairs tik spožs,
Bet abu skati tik bezgala mīļi,
Veras viens otrā un kvēl.
,,Tu esi mana meitene mīļā,
Bet tu mans acuraugs.''
Abiem dzīve nav bijusi viegla,
Liektās muguras neganti sāp
Un no vecuma dzīslainās rokas,
Abu tvērienā mazlietiņ trīc.
Daudz gadu ir aizskrējis garām,
Daudz rūktuma piedzīvots.
Bet mīlu ,vienam pret otru,
Tie pratuši nosargāt. (09.08.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1237
Kopā:6137836
|
|
|
|