|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums manai mātei | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ai ,māmulīt,kā tevis pietrūkst,
Sirds vēl neizsakāmi smeldz.
Tu biji man kā stariņš saules,
Kā ūdentiņš kur veldzēties.
Tavs smaids bij labestīgs un sirsnīgs,
Tavs skatiens patīkams un mīļš,
Kad tu pie manis klusi nāci
Nāci bēdās mierināt,.
Atceros kā bērnu dienās,
Pie tevis bieži pieglaudos
Un arī vēlāk dzīves ceļā,
Tu savās domās nāci līdz.
Bet nu ir pieklusuši tavi soļi,
Nu vairs neskan tava balss.,
Nu tu mūža miegā dusi,
Un nedzirdi tu mani vairs.
Ai ,kā pietrūksti man ļoti.
Sirds vēl nevaldāmi sāp!
Vairs tikai atmiņās un domās tālās
Es viesojos pie tevis,māt.
Bet kad reiz beigsies mana dzīve
Un kad vairs nejaudāšu iet,
Tad kautkur aukšā debess dzīlēs,
Mēs reiz atkal tiksimies. Publicēt.
(07.08.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
