|
|
|
|
|
|
|
| | Vientuļniekam | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
nakts kad zemi apsedz, kluss,
liekas, ka pat ēnas dus,
tikai vientuļnieka skatiens,
atkal logā manā raugās
gribas pajautāt – kur biji,
- kādus ceļus šodien gāji,
- kāpēc tieši šovakar,
- mēmos stāstus pīnē vij?
vakars melns pār zemi tumst,
tavas acis atkal skumst,
mēms un akls lai paliek skatiens,
mēms lai paliek pieskāriens
mēmus vārdus lūpās lieku,
melnu dedzu logā liesmu,
nakts lai apskauj tavas acis,
mēmos palīdz savīt stāstus
(27.08.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1857
Kopā:6416167
|
|
|
|