|
|
|
|
|
|
|
| | Lietus [laikam dīvains] | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
pār mani tāds kā atklājumu lietus lija,
ne vakar, aizvakar,
ne gadsimtenī pagaišā,
bet tieši šorīt...
- ticiet?
- es pati neticu,
- bet tā ar bija
es sapratu, ka man ir tikai tādu pāris,
tādu īstu draugu,
to domas, jūtas, noslēpumus
glabāju kā acuraugu,
ar viņiem kopā sadedzinu naidu,
un dusmu mīklai piemirstās man pielikt raugu
un ikdienība?
tā jau nav nemaz tik skarba,
nav jāstreso kad atnāku no darba,
tik jāpadomā, ka uz zemes neesmu viena
un sabrūk,
sabirzt vientulības siena
tad par ko tad gausties,
pa dzīves zebras melno strīpu tikai rausties?
no ikdienības džungļiem jābrien ārā
un visiem jāpastāsta, ka es esmu,
tepat, jums blakus,
tāpat kā jūs
es savu dzīves nastu nesu (28.08.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1086
Kopā:6144896
|
|
|
|