|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ziema | Autors - venija
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nav vajadzības neko mainīt.
zaļais izsēdētais krēsls ar nolupušām malām istabas vidū. krūze bez osiņas pie vecās gāzes plīts ar diviem riņķiem. pus paka spirāles makaronu un mazliet iepelējusi maize ledusskapī. sen vairs neēdu makaronus un sen vairs nevāru tēju. vien krēslā sēžu. no rīta. vakarā. uzlieku uz pleciem vecmammas vilnas lakatu, pievelku ceļus sev cieši klāt un atstutēju elkoņus pret nolupušajām malām.
lasu.
istabā drēgns. malkas nav un arī tie divi riņķi nestrādā. savelku lakatu ciešāk. nolieku grāmatu un cenšos domāt. varbūt beidzot..
bet domām traucē drēgnums un kodīgais lakats.
- tu domā, ka ja tagad būtu ziema viss būtu savādāk?
- nezinu. ziemā viss izskatās skaistāk.
- arī es?
- nezinu. neesmu tevi redzējis ziemā.
- tad būtu viss savādāk?
- kāpēc tu prasi?
- domāju.
- nevajag domāt. ejam peldēties?
- tu tiešām domā, ka sniegs padara cilvēkus skaistākus?
- sniegs nē. melnbaltums. baltais sniegs pelēkajos kokos. un peļķes. un sniegpārsliņas tajās. tas padara visu skaistāku. tālāku. neaizsniedzamāku. noslēpumaināku. iekārojamāku.
- žēl, ka tagad nav ziema.
- žēl. bet drīz jau būs. tu nāc?
- es domāju.
aizeju pēc zeķēm. tās arī vilnas – zaļas ar baltiem auseklīšiem. pieskaņojos krēslam. ārā lēnām satumst. un sāk līt. manā koka istabā ienāk mitrie vakari ar ziemeļu vēju un lietus lāses pret stikla rūtīm. drīz snigs. drīz nāks ziema.
- agrā rudenī vienmēr gribas, lai tas turpinās mūžīgi. saules pielietās peļķes, bērni gumijniekos, milzīgās lapu kaudzes un kastaņi. mazie, brūnie, laimes nesējiņi.
- tu tam tici?
- kam?
- tam, ka kastaņi nes laimi?
- nu jā. man allaž kabatā ir kastanis. laimei.
- palīdz?
- nezinu. bet ir drošāk.
- ka laime nepaies garām?
- laikam, kaut kā tā.
- bet tu taču zini, ka laime neslēpjas kastaņos.
- zinu. bet kur tad?
- neesi smieklīga. ne kastaņi, ne uz ielas atrastas monētas, pat ne afrikāņu figūriņas nenes laimi. tu nes laimi pati sev. ja vien vari panest.
- tev šķiet, ka nekā nevar piepalīdzēt savai laimei?
- nē. vai nu vari, vai nevari panest.
- bet tā ir smagi.
- un kur tu ņēmi, ka laime ir viegla?
- tā ir. tā ir kā spilvena pūkas, kā uz sērsnas uzsnidzis sniegs, kā milti piparkūku mīklai, kā pieneņu pūku pļava, kā silta elpa. tik pat kā nemanāma.
- gribi būt laimīga, vai ne?
- gribu.
plaukstas salst. pūšu savu elpu tajās. domāju, varbūt nopirkt tomēr sildītāju. beidzot domāju. aukstums piespiež cilvēkus darīt visneiedomājamākās lietas. arī domāt. ko rīt vilksi mugurā un ko ēdīsi? aiztipinu savās zeķēs līdz stūrim, ieleju ūdeni un ielieku krūzē spirāli. dzeršu kafiju, lai sasildītos. naktī.
- tev salst?
- mazliet.
- nāc, iedzersim tēju.
- būs jau labi.
- nē, tēja silda ne tikai ķermeni, bet arī sirsniņu. es redzu, ka tev v a j a g tēju. uzkāpsim pie manis.
- patiešām negribu.
- mani vai tēju?
- nezinu.
kafijas smarža pārņēma manu mazo istabiņu. vecmammas lakats smaržoja pēc kafijas pupiņām. zaļais krēsls un zeķes arī. man kafija uzdzen miegu.
...
ziemā cilvēki patiesi izskatās skaistāki. es to kaut kur nesen lasīju.
melnbaltāki. dzīve bez krāsām izskatās skaistāka. tīras emocijas. viss kā uz lapas. baltas. ar melniem burtiem.
- sveika, nebiju gaidījis tavu zvanu. ilgs laiks pagājis, kopš pēdējo reizi tikāmies. kā iet? kas uz sirds?
- lūdzu.
- kas tas?
- kastanis laimei.
- ...
- man par smagu pašai nest, es laimi pievilināšu ar kastani un tev ieteiktu darīt to pašu. tu esi par bravūrīgu laimei.
- ...
- vēl ņem – tēja. izdzer, varbūt siltāk paliks.
- ...
- un tev taisnība cilvēki ziemā izskatās skaistāki. arī tu. varbūt, ja mēs būtu satikušies ziemā, tā vieglā laime no sērsnas atlidotu pati pie mums. bet tagad tev vajag kastani un man noteikti arī. jo sasodīts, jā es gribu būt laimīga. arī bez tevis.
istabā ieviesu pārmaiņas.
lampu televizors bez krāsas un alumīnija katls.
aukstums piespiež domāt par rītdienu.
kastanis manā kabatā vēsta par siltu un laimīgu ziemu.
(28.08.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1334
Kopā:6117915
|
| |
| |
|
Autori
