|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bezceļš | Autors - Stiflers
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man priekšā ir bezgalīgs ceļš. Ceļš plats un ceļš šaurs, ceļš ar akmeņiem, kas duras kājās, un maigais asfalts lietainā vasaras dienā, kārtējais krustojums ar tām savādām gaismām, kas dažreiz liek uz kādu brīdi apstāties uz vietas, un vienīgais ceļš, kur iet, bet VISI ceļi saved kopā.
Kādreiz tik slavenais teiciens, ka ‘’visi ceļi ved uz Romu’’ , liek domāt ka mans ceļš vienmēr vedīs uz mājām, lai kur arī tās būtu. Tas zvaigžņotais Piena Ceļš debesīs un Lielais Lācis pateiks – kur.
Kāds niecīgs celiņš, kāda maza taciņa ved uz mīļoto sirdi, un mēs ejam karagājienā, lai iekarotu.(Liela iespēja ir , ka tas vedīs gar dziļu nogāzi. Nokritīsi – vairs nebūs spēka piecelties.)
Lielceļš debesīs. Maģistrāle uz elli.
Visvairāk man patīk strupceļš, kad tālāk nav kur un atpakaļ nav vērts iet. Tu noslīksti dzīves rutīnā. Saucienus palīga vien sadzird tavs sargeņģelis. Es gribu, lai manu sargeņģeli sauc Marks. Vienkārši kaprīza iegriba.
(05.09.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (13.11.2019, 01:29)Elpas trūkums, laikam visiem aizdusaSensid (viesis) (13.11.2019, 01:27)Kāpēc neviens nekustās? Visi tik stīvi. Sensid (viesis) (11.11.2019, 21:24)A, kurš teica, ka kapos viegli? Labi vien, ka vismaz kāds mūs atcerās.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
