|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvības sajūta | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es noglāstīju akmeņus
Un klausījos viņu dziesmās.
Es pacēlu sauju smilšu
Un noreibu viņu zeltainajā spozmē.
Es ieklausījos jūrā
Un atbildēju viņas čukstiem.
Es apskāvu priedi
Un mēs elpojām kopā,
Dzēru rasu no liepu lapām,
Manī ielija pasakains miers.
Es pastiepu roku saulei
Un viņa atdeva man savu siltumu.
Es apgūlos uz zemes
Un sajutu tās mīlestību.
Es pamodos tev blakus
Un sajutu dzīvību. (09.09.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1137
Kopā:6136534
|
|
|
|