|
|
|
|
|
|
|
| | Rudens | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rudens elpa jūtama jau dabā,
Kļavas kalnā nosarkušas stāv.
Un pat saule ,mākoņgultā savā,
Cauri miglas vāliem blāv.
Debess zilgmē pārvietojas kāsis
Uz spārniem ilgas aiznesdami līdz.
Tik vairs tālimā ir dzirdamas to balsis,
Kas vēl joprojām atvadoties kliedz.
Arī ziedi noliekuši galvas,
Kā sērojot pēc vasaras.
Tiem ziedlapiņās atviz baltas
Un sastingušas asaras.
Jau kokos iešalc rudens vējšs,
Kā atgādinot-ziema nāk!
Tas notrauc kokiem lapas spejšs
Un lietus lāses pilēt sāk.
Jo rudens vēls jau iestājies ir dabā,
Bet kļavas kalnā jau kailas stāv.
Pat saules nav vairs mākoņgultā savā,
Visapkārt savāds tukšums blāv. (03.10.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1882
Kopā:6416192
|
|
|
|