|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rudens | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens elpa jūtama jau dabā,
Kļavas kalnā nosarkušas stāv.
Un pat saule ,mākoņgultā savā,
Cauri miglas vāliem blāv.
Debess zilgmē pārvietojas kāsis
Uz spārniem ilgas aiznesdami līdz.
Tik vairs tālimā ir dzirdamas to balsis,
Kas vēl joprojām atvadoties kliedz.
Arī ziedi noliekuši galvas,
Kā sērojot pēc vasaras.
Tiem ziedlapiņās atviz baltas
Un sastingušas asaras.
Jau kokos iešalc rudens vējšs,
Kā atgādinot-ziema nāk!
Tas notrauc kokiem lapas spejšs
Un lietus lāses pilēt sāk.
Jo rudens vēls jau iestājies ir dabā,
Bet kļavas kalnā jau kailas stāv.
Pat saules nav vairs mākoņgultā savā,
Visapkārt savāds tukšums blāv.
(03.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
