|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cilvēk,vai esi redzējis kā koks raud?
Es esmu.
Tikai nezinu vai tās bija bēdu vai sāpju asaras,
Jo šim kokam bija iecirsta mizā liela un dziļa rēta.
Un no tās lēnām sūcās valga sula--
Koka asinis.
Tas bija skaists koks--
Taisns,vidēja resnuma ar mazliet rievotu mizu.
Tā nu tas stāvēja meža malā un raudāja.
Raudāja varbūt aiz apvainojuma,varbūt aiz dusmām,
Jo to taču bija izdarījis cilvēks.
Cilvēks,kurš mīl dabu un jūsmo par tās skaistumu.,
Bet tagad tas bija nevajadzīgi savainojis skaistu koku
Un licis tam raudāt.
Cilvēki, nebojājiet kokus--
skaistuma nesējus!
Labāk vērīgāk tajos ielūkojieties
un Jūs ieraudzīsiet viņu skaistumu.
Arī koki taču ir dzīvi un arī kokiem sāp.!
(08.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))āksts (viesis) (05.05.2020, 15:54)Pats Tu burlaks.8) Autors ir spāņu rakstnieks Roberto Bolanjo, daudzu starptautisko prēmiju saņēmējs par šo romānu., neuzskaitīšu visas.
Te gan jāpiebilst,ka rakstnieks visu apraksta un nosaukumus...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
