|
|
 |
|
|
|
|
| | Koks | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cilvēk,vai esi redzējis kā koks raud?
Es esmu.
Tikai nezinu vai tās bija bēdu vai sāpju asaras,
Jo šim kokam bija iecirsta mizā liela un dziļa rēta.
Un no tās lēnām sūcās valga sula--
Koka asinis.
Tas bija skaists koks--
Taisns,vidēja resnuma ar mazliet rievotu mizu.
Tā nu tas stāvēja meža malā un raudāja.
Raudāja varbūt aiz apvainojuma,varbūt aiz dusmām,
Jo to taču bija izdarījis cilvēks.
Cilvēks,kurš mīl dabu un jūsmo par tās skaistumu.,
Bet tagad tas bija nevajadzīgi savainojis skaistu koku
Un licis tam raudāt.
Cilvēki, nebojājiet kokus--
skaistuma nesējus!
Labāk vērīgāk tajos ielūkojieties
un Jūs ieraudzīsiet viņu skaistumu.
Arī koki taču ir dzīvi un arī kokiem sāp.! (08.10.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|