|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Makšķernieka prieks. | | Ievietojis: Ligita |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
dzejolis
Iet lielais puisis makšķerēt
Viņš drīkst uz lielu lomu cerēt,
Jo ezeriņš ir dikti smuks
Nākot tuvāk ,sirds tam pukst.
Viņš izvēlas sev vietu labu
Un priecājas par jauko dabu,
Līdz piecērtas tam liela cope,
Bet pašam sirdī baigā klope.
Tā cīnoties ar lielo lomu
Paliek viens ar tukšu somu.
Tas pieceļas un mājup iet
Negribas vairs viņam smiet.
Tā beidzās lielā zivju zveja
Kā murgs,kā brīnumaina deja.
Iet lielais puisis ļoti drūms,
Bet auz krūmiņa to vēro kūms.
Tāds ir tas makšķernieka prieks,
Kā caurs un saplaisājis sieksts.
Tik drūmas domas prātu sien
Zūd cerība tam vēl arvien.
(19.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
