|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tālāk nedrīkst. | Autors - miss digg
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tad aizveras durvis. Metro, tramvaja, lifta, mašīnas, istabas. Tavas mazās istabiņas durvis, aizveras. Nē, nevienam pat nav tās jāaizcērt- niknumā, dusmās vai sarūgtinājumā. Var vienkārši skaisti un silti atvadīties vai pat iziet kopā. Bet vēlāk tu atgriezies, sēdi un skaties uz tukšo istabu, kurā vairs neviens nerosās, nav čalu. Un tu domā, jopcik, viens kā pirksts. Vai arī maķenīt mazāk ironijas, un tu domā- nekas vairs nebūs kā agrāk, jo dzīves tev viņus ir atņēmusi. Uz brīdi? Vai varbūt tomēr ne?
Ir divas sajūtas- tā, ka zini, ka pārnāks, tā, ka zini, ka, ja ļoti gribēsi, visu atgūsi un tad ir vēl otra… Kad zini, ka nekas vairs nav maināms, ka viss ir zudis un ka tu esi zaudējis, ka tevis vairs nav. Pazudis.. Pavisam. Divas sajūtas.
Ir dziesma par divām saulēm. Un ir dziesma par mani. Abas ir par izvēli.
(08.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1178
Kopā:6123412
|
| |
| |
|
Autori
