|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tālāk nedrīkst. | Autors - miss digg
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tad aizveras durvis. Metro, tramvaja, lifta, mašīnas, istabas. Tavas mazās istabiņas durvis, aizveras. Nē, nevienam pat nav tās jāaizcērt- niknumā, dusmās vai sarūgtinājumā. Var vienkārši skaisti un silti atvadīties vai pat iziet kopā. Bet vēlāk tu atgriezies, sēdi un skaties uz tukšo istabu, kurā vairs neviens nerosās, nav čalu. Un tu domā, jopcik, viens kā pirksts. Vai arī maķenīt mazāk ironijas, un tu domā- nekas vairs nebūs kā agrāk, jo dzīves tev viņus ir atņēmusi. Uz brīdi? Vai varbūt tomēr ne?
Ir divas sajūtas- tā, ka zini, ka pārnāks, tā, ka zini, ka, ja ļoti gribēsi, visu atgūsi un tad ir vēl otra… Kad zini, ka nekas vairs nav maināms, ka viss ir zudis un ka tu esi zaudējis, ka tevis vairs nav. Pazudis.. Pavisam. Divas sajūtas.
Ir dziesma par divām saulēm. Un ir dziesma par mani. Abas ir par izvēli.
(08.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2584
Kopā:7136909
|
| |
| |
|
Autori
