|
|
|
|
|
|
|
| | Dzimtās mājas. | | Ievietojis: Gatthiss | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir pavasara rīts tik kluss,
Un balta migla pastaigājas bērzos,
Tur uzkalnītē dzimtā māja dus,
Te manas bērnu dienas aizsteigušas tālu,
Te māmuliņas siltās rokas justas,
Te vieta, kur atkal gribas būt.
Bet svešums mani savā varā ņēmis,
Man citas takas tas staigāt lēmis.
Tā paiet dienas, naktis zvaigžņu pilnas,
Tās svešumā man stāsta vientulīgi,
Par balto miglu, bērzu birzi, Par dzimtām mājām, Ko šodien liktenis nav skatīt lēmis. (16.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2470
Kopā:6429568
|
|
|
|