|
|
|
|
|
|
|
| | Dzimtās mājas. | Autors - Gatthiss
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir pavasara rīts tik kluss,
Un balta migla pastaigājas bērzos,
Tur uzkalnītē dzimtā māja dus,
Te manas bērnu dienas aizsteigušas tālu,
Te māmuliņas siltās rokas justas,
Te vieta, kur atkal gribas būt.
Bet svešums mani savā varā ņēmis,
Man citas takas tas staigāt lēmis.
Tā paiet dienas, naktis zvaigžņu pilnas,
Tās svešumā man stāsta vientulīgi,
Par balto miglu, bērzu birzi, Par dzimtām mājām, Ko šodien liktenis nav skatīt lēmis. (16.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2068
Kopā:6427074
|
|
|
|