|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sestā nodaļa | | Ievietojis: Dizzyja |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa iekāpa autobusā un apsēdusies komfortablajā krēslā, aizsnaudās. Pārdzīvojumi bija laupījuši meitenei spēkus. Jo tālāk dzīvē viņa devās, jo smagāk viņai gāja.
Elēna atvēra acis un izstaipījās. Autobuss bija apgaismots, bet aiz loga valdīja tumsa.
- Vai izgulējies? – Blakus sēdošā meitene viņu uzrunāja.
- Nevarētu teikt, ka labi, bet tomēr. – Elēna pasmaidīja.
- Autobusā jau nav nekāda sakarīgā gulēšana. – Meitene iesmējās.
- Tur man tev jāpiekrīt. – Elēna novērtēja meiteni, kura varētu būt viņas vecumā, tā ap divdesmit trīs gadu, bet viņas izskats bija visai interesants. Garā bize padarīja meiteni rotaļīgu, taču melnais, izaicinošais apģērbs, mazliet pārgalvīgu. Viņai bija melni mini svārki un melns topiņš ar dziļu dekoltē. Ap viņas vidukli vijās metāliska siksna, pie kuras bija piekabinātas ķēdes. Ap viņas rokām bija platas ādas rokassprādzes ar metāla bumbiņām.- Starp citu, mani sauc Darla.
- Elēna.
- Forši. Kur tad dodies? – Darla apskatīja Elēnu. Viņas apģērbs bija pavisam vienkāršs un ikdienišķs – balta žakete un džinsa bikses.
- Nemaz nezinu. Prom.
- Prom? Izklausās interesanti. Un kur tu nakšņosi?
- Par to vēl nebiju domājusi.
- Drīz mēs iebrauksim pilsētā. Ja nu tev galīgi nav kur palikt, vari pārnakšņot pie manis. – Darla laipni piedāvāja.
- Tu runā nopietni?
- Kāpēc ne? Mēs taču esam jau neilgu laiku pazīstamas un tu neizskaties bīstama. – Darla iesmējās.
Autobuss iebrauca apgaismotā pilsētā. Elēna nožāvājās. Visu ceļu viņa bija pļāpājusi ar savu jauno draudzeni. Lai gan viņa izskatījās dīvaini, Darla bija interesanta un jautra. Elēnai viņa iepatikās. Pēc izskata spriežot, viņām nebija nekā kopīga, taču sarunājoties atklājās daudz kopīgas intereses.
Viņas iegāja deviņ stāvu mājā un iekāpa liftā. Elēna ievēroja, ka Darla nospiež astotā stāva pogu.
- Astoņi ir mans mīļākais skaitlis. – Elēna iesaucās.
- Nopietni? Mans arī. Sākumā man piedāvāja dzīvokli devītajā stāvā, taču es vēlējos astotajā, tas šķita veiksmīgāks.
- Tā tam arī jābūt, astoņi nes veiksmi. – Elēna pasmaidīja.
- Un tas ir mūžības skaitlis. – Darla piebalsoja.Dzīvoklis bija pavisam vienkāršs. Tam bija trīs istabas un virtuve. Darlas guļamistaba bija vistumšākā no visām istabām. Tajā bija melnas tapetes, uz kurām bija sazīmēti balti hieroglifi. Viņas gultu klāja melns pārsegs ar puskailu vīrieti. Pārējās divas istabas bija gaišos toņos. Viesistabā atradās dzeltens ādas dīvāns, sienas bija blāvi dzeltenā nokrāsā. Uz grīdas atradās zaļgans paklājs. Pret dīvānu atradās liels televizors. Istaba bija patukša, nekā lieka tajā neatradās. Trešā istaba bija pavisam neliela. Rozīgās sienas bija saskaņotas ar violeto gultas pārsegu. Pie gultas atradās sarkana lampiņa, kas stāvēja uz neliela naktsgaldiņa.
- Šajā rozā istabā kādreiz dzīvoja mana māsa, bet nu viņai ir pašai savs dzīvoklis. Ceru, ka tev patīk rozā krāsa.
- Nav ne vainas. Istaba ir ļoti jauka.- Man prieks, ka tev patīk. Es gan tur nevarētu dzīvot. Viss pārāk mīļš. Paskaties uz šo. – Darla pacēla no istabas stūra lielu, brūnu lāci, kuram ap kaklu bija apsieta rozā bante.
- Tas ir jauks.
- Tiešām? – Darla sašķobījās.
- Man patīk.
- Nu labi, vari viņu ņemt. – Viņa pasniedza milzeni Elēnai.
- Paldies.
- Ejam kaut ko iekost pirms gulētiešanas.Nākamajā rītā pie brokastu galda Darla pamanīja Elēnas īpatnējo frizūru. Mati vietām bija gari, vietām pavisam īsi.
- Tādi mati tagad modē? – Viņa iesmējās.
- Nē. Nav gan. Modē ir gari. – Elēna skumji pieskārās saviem atlikušajiem matiem. Darla saprata, ka smieties nevajadzētu, jo mati slēpa sevī noslēpumu. Gan jau kādreiz viņa pati pastāstīs.
- Ko tu teiktu par friziera apmeklējumu?- Man nav naudas.
- Nekas, es uzsaucu. Ejam.
Elēnai piestāvēja īsi mati. Viņa ieguva jaunu raksturu – draiskulīgāku un riebīgāku. Darla bija sajūsmā. Elēnai tās bija lielas pārmaiņas un viņa sāka domāt, ka varbūt tagad, kad viņas imidžs ir mainīts, mainīsies viņas personība un dzīve.
Viņas dzīvoja kopā jau divas nedēļas un ļoti labi sadzīvoja. Kad Darla atgriezās no darba, viņu sagaidīja siltas vakariņas un sarunu biedrene. Darla jutās labi, ka kāds viņu sagaida mājās un uzklausa dienas trakos notikumus. Viņa strādāja kādā firmā par sekretāri. Darbā viņa nēsāja lietišķus kostīmus, bet ,protams, melnus. No metāliskajām rotām nācās šķirties darba laikā, taču bize gan palika. Elēnai patika, kā Darla izskatās kostīmā – lietišķā sieviete.
- Čau. – Darla bija atgriezusies no darba.
- Sveika. Vakariņas jau tūlīt būs gatavas.
- Jauki. Klau, es parunāju ar šefu un viņš parunāja ar savu draugu, tu, iespējams dabūsi labu darbu ofisā. Vai tu vēlētos šādu darbu?
- Protams, kāpēc ne? Tie ir lieliski jaunumi.
- Man prieks. Un vēl, šovakar pie maniem draugiem ir paredzēta ballīte. Tev jānāk man līdzi.
- Nu nezinu gan. Es tur nevienu nepazīšu. – Elēna mēģināja atteikties.
- Tu pazīsi mani un tas nozīmē, ka tu iepazīsies ar visiem.
- Nu...nu labi, pierunāji.
Ballīte notika kāda puiša dzīvoklī, kas bija lielāks un katrā ziņā smalkāks par Darlas dzīvokli. Viss šķita iekārtots ar gaumi un māksliniecisku piesitienu. Pie sienām atradās stikla gleznas, uz kurām bija glīti zīmējumi. Sekcijā atradās ēģiptiešu vāžu kolekcija. Viesistabā bija trīs brūni ādas dīvāni un stikla galdiņš pa vidu tiem. Nelielā gaitenīša sienas bija gaišas un pie tām atradās stiklotās gleznas, kas Elēnai tā patika. Nelielais gaitenītis veda uz virtuvi un istabām.
Viesistabā sēdēja daudz cilvēku. Skanēja ritmiska mūzika un visi jautrojās. Darla ar visiem mīļi apskāvās, tādā veidā sasveicinoties un tad stādīja priekšā Elēnu.
- Šī ir mana ļoti laba draudzene, Elēna. – Darla satvēra viņas roku, tādā veidā atbalstot.
- Čau Elēna. – Visi barā uzsauca.
Viņas apsēdās uz ādas dīvāna un pievienojās sarunai. Puiši apsprieda sievietes un viņu izdarības.
- Es vēl joprojām nebeidzu brīnīties, kāpēc sievietēm patīk rozā krāsa? – Artis izvirzīja jautājumu pavērdamies uz Elēnu.
- Krāsa raksturo personību. Jaukām un sievišķīgām sievietēm patīk rozā. Tā ir viņu krāsa. – Elēna atbildēja.
- Nu, tad jau es neesmu jauka, bet toties, es esmu seksīga. – Darla uzkāpa uz galda un ritmiskā mūzikā izpildīja izaicinošus deju soļus. Elēna izbrīnījās par viņas pārdrošajām izdarībām, bet tas bija interesants priekšnesums. Puiši auroja un pieprasīja striptīzu.
- Paga, paga. Vēl neesmu tādā kondīcijā, bet vēlāk, kas zina. – Darla nokāpa no galda un apsēdusies uz dīvāna paķēra viņai sagatavoto kokteili.
Elēna klausījās dīvainajās sarunās par vīriešiem, sievietēm un viņu attiecībām. Viņi apsprieda seksu un tā misēkļus. Visi smējās un jautrojās, izmetot dīvainas frāzes. Elēna aizdomājās par saviem vīriešiem – Marku, Rūpertu , Artūru un nolādēto Pçteri. Viņa sajutās vientuļa. Sajutusi, kā acīs sakāpj sāpju asaras viņa vēlējās palikt viena. Viņa pameta jautro kompāniju un ap pleciem aplikusi jaku, izgāja no dzīvokļa. Viņas skatienu piesaistīja bērnu rotaļu laukums, turpat pie dzīvokļu mājas un devās turp. Viņa apsēdās šūpolēs un viegli iešūpojās. Galvu māca smagas domas par pagātni. Kāpēc viņai tā neveicās ar vīriešiem? Vai tiešām vaina bija viņā? Elēna juta ilgas pēc Artūra, kurš viņas dēļ pazaudēja visu. Viņa vēlējās braukt kopā ar viņu. Kāpēc liktenis bija viņus šķīris? Viņš bija gatavs ziedot savu laimi lai atbrīvotu meiteni no vīrieša, kurš viņu spīdzināja.
- Kāpēc sēdi te viena pati? – Kāds viņu uzrunāja.
- Vēlējos paelpot svaigu gaisu. – Viņa notrausa asaras.
- Mēs tā pienācīgi neiepazināmies, mani sauc Artis.
- Elēna.
- Tā jau ir labāk. Tavu vārdu es neaizmirsīšu, jo manu māsīcu arī sauc Elēna.
- Ļoti labi.
- Nu stāsti, kā tu pazīsti Darlu? Jūs esat tik dažādas personības. Šaubos, ka tu satiki viņu kādā panku klubā.
- Nē, mēs iepazināmies autobusā.
- Autobusā? Interesanta iepazīšanās vieta. – Artis iesmējās.
- Jā, tā tik tiešām ir. Man viņa šķiet interesanta, ar viņu ir ļoti jautri.
- Jā, nevaru nepiekrist. Mēs kādreiz kopā mācījāmies.
- Paliek vēsi. Varbūt atgriezīsimies pie pārējiem?
- Kā vēlies. – Artis aplika roku ap Elēnas pleciem un viņi devās atpakaļ uz dzīvokli.
Kad Elēna iegāja viesistabā, viņas acis meklēja Darlu. Šķita, ka viņa ir diezgan aizņemta. Viņa dejoja klēpja deju kādam izskatīgam puisim, kurš izskatījās pārsteigts par notiekošo, taču pavisam noteikti, apmierināts. Elēna nebeidza apbrīnot Darlas graciozi izaicinošās kustības. Lai gan izskatījās diezgan perversi, tomēr deja aizrāva visus vērotājus.Vakara gaitā Darla kļuva aizvien tuvāka ar savu šīvakara upuri klēpja dejā. Viņš pienesa viņai visu, ko viņa vēlējās. Viņi nodevās kaislīgiem skūpstiem visu acu priekšā, taču neviens neizskatījās izbrīnīts, visi jau bija pieraduši, tikai ne Elēna. Tas viņai bija kas jauns.
Visu vakaru viņa pavadīja sarunājoties ar Arti, līdz Darla paziņoja, ka vēlas doties mājās.- Elēna, ceru, ka mēs vēl tiksimies.
- Vari nešaubīties. – Viņa apskāva puisi un devās uz auto, kurā jau sēdēja Darla ar savu jauno draugu.
Elēna sāka strādāt ofisā kopā ar Darlu. Viņai sekretāres darbs ļoti labi padevās. Viņa prata runāt pa telefonu un ātri apguva, kā kārtot lietvedības dokumentus. Viņai patika darbs ar cilvēkiem un darba devējs bija apmierināts.
Artis bieži nāca ciemos pie Elēnas uz darbu un viņi kļuva tuvi. Viņš bija viņas atbalsts grūtā brīdī un uzklausīja viņas bēdu stāstus.
(20.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1158
Kopā:6115614
|
| |
| |
|
Autori
