|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu | Autors - una
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tu mani atradi.
pacēli un atdevi.
dzīvei.
tagad tā ari mani var spēlēties,
krist un piecelties.
bet negribu tur,
kur bēdas cilvēki bur.
man pietiks garām dzīvei iet,
palikt pie tevis un skaļi smiet.
tikai viens kauliņš trūkst,
lai dzīves puzle salikta būtu.
kauliņš, kas dārgāks par visu,
kauliņš, kura šai spēlē nemaz nav.
es vairs negribu spēlēt.
padodos, lai aizmirstos*
(25.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
