|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tukšums | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Iečīkstas eņģes.
Uzvēdī dzestrums.
Noskan soļi.
Es mostos.
Tevis vairs nav man blakām gultā.
Un man paliek baisi.
Jo nejūtu Tavu siltumu,
roku glāstus,
iekārojamo skūpstu.
Tukšums...
Skumjas...
Smeldze...
Un fantastiskas atmiņas!
Par jūtām,
kaisli,pašziedošanos...
Vienīgo rīta skūpstu.
Tukšums...
Manā sirdī, dvēselē, domās.
Un neziņa... (29.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1895
Kopā:7214645
|
| |
| |
|