|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tukšums | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iečīkstas eņģes.
Uzvēdī dzestrums.
Noskan soļi.
Es mostos.
Tevis vairs nav man blakām gultā.
Un man paliek baisi.
Jo nejūtu Tavu siltumu,
roku glāstus,
iekārojamo skūpstu.
Tukšums...
Skumjas...
Smeldze...
Un fantastiskas atmiņas!
Par jūtām,
kaisli,pašziedošanos...
Vienīgo rīta skūpstu.
Tukšums...
Manā sirdī, dvēselē, domās.
Un neziņa...
(29.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1894
Kopā:6424790
|
| |
| |
|
Autori
