|
|
|
|
|
|
|
| | Tukšums | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Iečīkstas eņģes.
Uzvēdī dzestrums.
Noskan soļi.
Es mostos.
Tevis vairs nav man blakām gultā.
Un man paliek baisi.
Jo nejūtu Tavu siltumu,
roku glāstus,
iekārojamo skūpstu.
Tukšums...
Skumjas...
Smeldze...
Un fantastiskas atmiņas!
Par jūtām,
kaisli,pašziedošanos...
Vienīgo rīta skūpstu.
Tukšums...
Manā sirdī, dvēselē, domās.
Un neziņa... (29.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|