|
|
|
|
|
|
|
| | Atkusnī | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
(Proza no 1985.gada. Pirmpublicēts žurnālā "Zīlīte") (Pēc daudzkārtējiem lūgumiem šeit ievietoju)
Atkusnī
tumšas ir zemes rētas
un vietām tās aizlāpa krītošs sniegs.
Vectevs mans nepārnāca,
aizgāja cīruļu putenim līdzi
tajā pavasarī,kad beidzās karš.
Nu vienmēr es lūdzu
sniegainam vējam:
-Neatņem vectēvus bērniem
pavasaros
un nepazaudē! (01.12.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|