|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmiņu melnzeme | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņi to izdarīja..
Viņi uzara manu sāpi,
No jauna
Bez žēlastības,
Ar arklu iebrauca manā dvēselē
Ar aizbildinājumu,
Ka vajagot aramzemi,
Kurā jaunus graudus sēt.
Viņi izpostīja,
Manas atmiņas,
Manas atmiņu gleznas,
Uzara atmiņu pļavas.
Nav vairs zvaniņu,
Margrietiņu un pieneņu pūku,
Vien melnzeme,
Laikam prātā es jūku.
Par ko gan es sūdzos?
Lai jau ar, lai jau sāp,
Reiz no šīs auglīgās zemes,
Jauna pļava uzaugs
Un atkal metīsimies tajā,
Plūksim puķes,
Sapīsim vainagus,
Lēksim pāri zalkšu
Svītrotām miesām,
Lai jau ar,
Lai jau uzar dvēseli,
Lai uzar atmiņas skaistās,
Arī uzartas atmiņas,
Vēl pie atmiņām skaitās.
(01.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
