|
|
 |
|
|
|
|
| | Par ilgām | Autors - Vilnis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es stāvu laukā apsētā,
Kā savu ilgu kapsētā.
Tas sabradāts un nedīgst graudi.
Kā dzīvē-smejies tu vai raudi.
Vēl liktens lauku līdzinās
Un nelaimi tas spīdzinās.
Bet laimi augstu pacels godā,
Kā mīlestību-māla podā,
Par kuru skaista meiča prasīs,
Kad pieceļoties dupsi kasīs.
Kaut vilks uz lietu,laiks būs spiedīgs,
Bet meičai tomēr bērniņš iedīgs.
Jā,tomēr ilgas piepildās-
Zels druva laukā apsētā.
Vēl dzīvi vajag izdzīvot,
Pirms jāsatiekas kapsētā.
Un es vēl zārkā negribu.
(Kaut pirmklasīgi tapsētā) (27.12.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1600
Kopā:6861054
|
|
|
|