|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēselīte | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skrien dvēselīte pa dzīves ceļu,
Kas pilns citu dvēseļu, citu veļu,
Skrien dvēselīte gaiša, pilna miera,
Bet tālu neskrien, jo pie cilvēka sieta.
Skraida dvēselīte pa astrāli plašo,
No viņas pasaules dzīvība dvašo,
Piesieta tikai ar dzīparu trauslu,
Tik smalku, ka pieskāriens pušu to laustu.
Dvēselīte gaiša uz svētības viļņa,
Bet apkārt tai pasaule, briesmu pilna,
Skrien dvēselīte, līdz pārrauj kāds saiti,
Aizskrien tā, vairs tikai sapņos to gaidi.
Paliek cilvēks bez dvēselītes gaišās,
Kas aizskrēja, pazūdot veļu gaitās,
Cilvēku aprok – bez dvēseles miris,
Kāds no dvēseles cilvēku šķīris.
Aizskrēja dvēsele, gaiša un mierīga,
Te paliek tik noskaņa, skumja un sērīga,
Jo, līdz ar dvēseli atrauto,
Mēs zaudējam cilvēku mīļoto.
Asara nobirst un neziņa moka,
Kamdēļ liktenim pacelās roka
Pārraut šo trauslo pavedienu,
Atzīmējot kalendārā nāves dienu. (29.12.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|