|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klejotāja ceļš | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ne gluži visam ir savs laiks un vieta,
Dažs visu dzīvi klejo nepiesēzdams,
Un kā var zināt, kad būs īstā diena,
Ja tikai klejotājs tu esi, neapgūstams.
Viņš klejo krustām šķērsām savu dzīvi,
Par viņu saka – nav tam savas vietas,
Pa pusei noklīdis, bet sevī juzdams brīvi,
Tam vienaldzīgi, kāds viņš citiem liekas.
Klejo, dzīves ceļa akmeņus sperdams,
Pa kalniem un pa lejām iestīdz šis ceļš,
Pienāk brīdis, kad, vārtus jau vērdams,
To debesīs cēli uzņem pats Zevs.
Tā klīda viņš pa savu dzīves stīgu,
Ar domu, gan būs visam reiz savs laiks,
Bet beigās devās viņš pa taku bezgalīgu,
Kur īstais laiks tam svarīgs nebij’ vairs.
(30.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
