|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans prieks aiz trejdeviņiem kalniem | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz trejdeviņiem kalniem
Paslēpies mans prieks,
Aiz trejdeviņiem vaļņiem
Tup tagad viņš tur viens.
Bet pat tik tālu esošs tas,
Vēl manī ieskatīties spēj,
Un tad, kad dzīve mezglojas,
Vēl manī smaidu sēj.
Tāpat kā saule, tālu esot,
Spēj siltumu mums sniegt,
Tā priekam manam, siltumu nesot,
Pat attālums to nespēj liegt.
Aiz trejdeviņiem kalniem,
Slēpjas prieks, bet ne, lai zustu,
Tikai lai viņu ar pirkstiem melniem,
Neatrastu, neaizrautu prom reizē ar krusu.
Slēpjas mans siltais prieks,
Tais trejdeviņās zemēs,
Lai viņu kāds noziedznieks
Nenozagtu. Būtu šķirti tad mēs.
(09.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
