|
|
 |
|
|
|
|
| | par Tevi smaidot. | | Ievietojis: Koko | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Šī ir aizmirsta deja, ko izdzied vējš.
Melodiju zinām tikai mēs.
Pagrieziens,atlieciens ,pauze un izelpa.
Tava krūts un mana sirds kopībā grimst.
Agrāk nedomājām par notīm ko pierakstīt.
Bet tās iesmeldzās līdzko atmiņas uzplaiksnī.
Kā lakstīgala sirds mana dzied.
Vai saule riet ,vai krīt.
Zvaigznes spoži iz tava atspulga spīd. (17.01.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1270
Kopā:6616965
|
|
|
|