|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēseles spogulis? | Autors - venija
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir brīži, kad patiesi nevajag vārdus, kad visu var izteikt acu skatiens...
Vienā gadījumā izteikt, bet citā nodot... ja mēs spētu tos uztvert pareizajā brīdī...ak, cik daudz mēs zinātu...
1 sekunde izmisuma, prieka, baiļu, sāpju... tas ir tieši tik ilgi cik ilgi mēs nespējam kontrolēt savu reakciju pēc dzirdētā, redzētā vai justā. Pēc vienas sekundes jau ir atkal atpakaļ mierīgā meitene vai nopietnais puisis, kurš zina kā šādās situācijās ir jārīkojas... bet uz to vienu sekundi... mēs tikām nodoti. Paši nodevām sevi. Bet ja tāda ir patiesība, vai tad to var saukt par nodošanu? Jā, jo tā nebija plānots, tas nebija rakstīts scenārijā, tā nedrīkstēja notikt !!!
Jā, nedrīkstēja notikt, bet kur tad paliek mūsu patiesās emocijas? Mūsu īstās jūtas? Kaut kur starp sirdi un prātu? Varbūt tās aizķeras aiz ceturtās ribas, varbūt iesprūst kaklā, varbūt dzīvo degunā, bet varbūt tās nemaz nepaliek mūsos... varbūt tās aizlido uz citurieni...
Lai kur tās arī neaizklīstu, to vienīgā saskarsme ar mums ir acis. Acis mūs nodod, un izglābj, tās ir visskaistākais, kas cilvēkam var būt, un tomēr tām ir jāredz pats ļaunākais. Tās esam mēs paši. Nezin kāpēc cilvēki uzskata, ka dvēsele ir sirdī, bet acis ir tikai dvēseles spogulis... Varbūt mums vienkārši bail pašiem no savām acīm...
(18.12.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1795
Kopā:6413560
|
| |
| |
|
Autori
