|
|
|
|
|
|
|
| | Zāģu mūzika | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
"Neizcērt manus mežus,
Baltais tālzemju vīr,
Nesagrauj manas mājas,
Kur lai es dzīvoju rīt?"
Tā lūdzās reiz kāds iezemietis sīks,
Bet kas gan lūgšanas dzird?
Varbūt Dievs?
Bet iezemietim dievu nav..
Viņam visa pasaule - tīrā dievišķība.
Bet, kas tagad viņa lūgšanu dzird?
Dzird koki, dzird zeme,
Dzird garāmskrejošais vējš,
Bet bezspēcīgi tie, kad
Baltais cilvēks ir kurls
Un nedzird viņš lūgšanu šo.
Viņš dzird tikai zāģu skaņu,
Kas ietinas koku lūgšanā žēlā,
Viņš dzird un priecājās -
Viņa ausīm tā ir mūzika skaista.
Katra koka kritiena brikšķis,
Katrs bailēs kliedzošais putns,
Un iezemieša pazemīgās lūgšanas tembrs -
Viņam tā ir mūzika.
Beigsies dziesma -
Sāks jaunā mežā viņš
Šo savu zāģu mūziku spēlēt. (10.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1893
Kopā:6424789
|
|
|
|