|
|
 |
|
|
|
|
| | Vārdi | | Ievietojis: basite | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu mulsi skaties manī un mazliet piever acis,
Šķiet, domā, kur tos skaistos vārdus esi licis?
Tu maigi un klusi man kaut ko austiņā čuksti,
Un ir straujāki kļuvuši Tavi sirdspuksti.
No vārdiem Taviem nesadzirdu it nevienu,
Bet savu galvu uz Tava pleca lieku,
Jo zinu – sirds runā patiesāk par vārdiem,
Kā ar ziediem izpušķotiem . . . (12.02.2008) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|