|
|
|
|
|
|
|
| | Viņi pārstāja būt | Autors - Izabella Pūpola
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bizmāres pielīp logu tīrītājiem
Un mirst
Mākoņu samtainais baldahīns
Gaistoši irst
Mazrunīgi ļaudis, kas neskatās acīs
Raibi lietussargi, kas garām skrien
Ar pelēku zamšādu izklāda grīda
Uz kuriem pūlis cilvēkus mīda
Viņi stāvēja krustojumā
Mājas bija no koka
Krāsa lobījās nost
Sterilās pilsētas putekļainajās ielās
Viņi pārstāja būt (01.03.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1517
Kopā:6061842
|
|
|
|