|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lelle ar asins asarām | | Ievietojis: Titanija |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš nometa manu lelli zālē. Viņš izdūra tai acis un norāva kājas, izsmējīgi paspēra un nežēlīgi noraudzījās tās sāpēs. Vienaldzība viņa seju padarīja svešu. Lelle ar savu aklo skatienu un asins asarām nogalināja mani, lika izraut sirdi, bet vietā deva citu –akmens sirdi. Lika dzīvot tālāk.
Pēc dažiem gadiem es viņu satiku. Viņš bija pavisam cits, taču... es biju tā pati. Es biju lelle ar izdurtajām acīm, ar asiņu acīm, ar izrauto sirdi. Biju auksta plastmasas lieta, man bija vienalga, man vairs nesāpēja. Biju lelle ar aklo skatienu...
(01.03.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2584
Kopā:6549106
|
| |
| |
|
Autori
