|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lelle ar asins asarām | Autors - Titanija
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš nometa manu lelli zālē. Viņš izdūra tai acis un norāva kājas, izsmējīgi paspēra un nežēlīgi noraudzījās tās sāpēs. Vienaldzība viņa seju padarīja svešu. Lelle ar savu aklo skatienu un asins asarām nogalināja mani, lika izraut sirdi, bet vietā deva citu –akmens sirdi. Lika dzīvot tālāk.
Pēc dažiem gadiem es viņu satiku. Viņš bija pavisam cits, taču... es biju tā pati. Es biju lelle ar izdurtajām acīm, ar asiņu acīm, ar izrauto sirdi. Biju auksta plastmasas lieta, man bija vienalga, man vairs nesāpēja. Biju lelle ar aklo skatienu...
(01.03.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
