|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lelle ar asins asarām | Autors - Titanija
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš nometa manu lelli zālē. Viņš izdūra tai acis un norāva kājas, izsmējīgi paspēra un nežēlīgi noraudzījās tās sāpēs. Vienaldzība viņa seju padarīja svešu. Lelle ar savu aklo skatienu un asins asarām nogalināja mani, lika izraut sirdi, bet vietā deva citu –akmens sirdi. Lika dzīvot tālāk.
Pēc dažiem gadiem es viņu satiku. Viņš bija pavisam cits, taču... es biju tā pati. Es biju lelle ar izdurtajām acīm, ar asiņu acīm, ar izrauto sirdi. Biju auksta plastmasas lieta, man bija vienalga, man vairs nesāpēja. Biju lelle ar aklo skatienu... (01.03.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1094
Kopā:7150806
|
| |
| |
|