|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Miris, bet dzīvs | Autors - Titanija
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Augstā kalna galotne lēni šūpojās vējā un, izbaudot tā melodiju, lēni dungoja koku šalkoņai līdz. Sniegotās virsotnes ietvēra maigi dūmakains miglas oreols, piešķirdams tam noslēpumainu starojumu. Likās, ka nekas nespētu satraukt vai samulsināt šo vareno milzi. Šķita, ka visas pasaules nelaimes pārslīd tam pāri kā liega vēja pūsma pat neieskrambājot, neaizskarot. Taču tā nebija -viss bija tikai ilūzija... māņi, kas vīla visu dzīvo radību acis un sirdis, ietērpjot tās sirreālistiskā burvībā. Kalna tur nemaz nebija! Bija tikai šis skaistais skats, ko glāstīja mans skatiens. Skats, ar kuru sacensties nevarēja nedz debesu sniegbaltie auļotāji, nedz jūras viļņu negantie šķēlēji. Kalna tur patiesībā nebija... Kalns bija miris pirms daudziem tūkstošiem gadu, bet... tagad tas slēja savas vientuļās smailes augstu debesīs. Tikai iztēle spēja to uzburt no jauna... uzburt no atmiņām.
(01.03.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1140
Kopā:6560885
|
| |
| |
|
Autori
