|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Radīšana | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es gribu radīt!
Un jutu, kā Dievs gribēja radīt pasauli....
Bet es - dzeju...
Kaut ko neprātīgu, romantisku un dziļu...
Es ņēmu dzejoļus un lasīju –
līdz neprātam un riebumam.
Man tā patika.
Izurbties cauri burtiem un mīlēt...
Bet es neredzēju nekā sava,
Nekā tuva...
Tukšums, Vējš un Tumsa.
Gaismu jau man redzēt tuneļa galā...
Sajust vējainu mieru, sajust... vēju,
kas atnes ziemas un sāpju smaržu...
Mīlestību...
Un kā akmeni iemet rūtī zaļā...
Bet logs bija vaļā,
Un mīlestība krita tālāk,
Iekrita man tieši rokās...
Vēl tālāk – sirdī,
Un sadevos rokās pati ar sevi...
Aizkara krokās var sevi ieraudzīt...
Es radīju!!!
Neprātu, bezprātu, vājprātu...
Bet tomēr!
Dievs arī radīja pasauli... tomēr...
(19.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4441
Kopā:7519797
|
| |
| |
|
Autori
