|
|
 |
|
|
|
|
| | kundziņš | | Ievietojis: g.a.s. | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
rāpjoties lejup pa ielu,
man aizķeras skabargās gadi
aiz kārtējā krusta pie nākamā krusta,..
kad kvartālu dunkas pret sāniem,
katrs suns gatavs aizdot man ēnu,
kur paslēpties saules
un Elbrusa smagumu dziedēt.
ceļš asfalta krāsā,
aiz muguras riets,
priekšā austrumi plešas
un es meklēju patiesības,
ar kurām aizlāpīt ubagiem delnas. (26.03.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1077
Kopā:6713895
|
|
|
|