|
|
|
|
|
|
|
| | gaismas slēdzis tumsai | | Ievietojis: g.a.s. | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
divi vientuļi stāvi
kādas milzīgas pilsētas saujā,
un izgaismots ceļš
nakts aizsegā sniedzas,
no kalna uz leju, lai iet,
tad augšup pret debesīm smejas.
viņš tur viņas roku,
domās brīvību dodams.
vai nakts kļūtu par debesīm,
nebijis ceļmalas gaismu?
viņš tur viņas roku,
lai sildītu sirdi. (31.03.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|