| 
						
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
							
								| 
								
								 | 
							 
							
				
								| 
								
								 | 
							 
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							 |   |  | robots  |   |  Ievietojis: g.a.s. |  Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
   sešos un piecpadsmit minūtēs 
šorīt lec saule. 
 
vakardiena... 
 
jūtu kā vajag ieturēt pauzi - 
palodzes rasā ievilkt zīmes un gaidīt... 
 
paskaties, draugs, es runāju sevī - 
kā pārmetumi, vārdi plūst lejup un augšup 
pirms miega mēs satikāmies tikai pa īstam - 
bez vadiem un akumulatoriem (20.09.2008) |   |  | 					 |  
								| 
								
								 | 
							 | 
	
	 |  
							
								|   | 
							 
						 
						 | 
						
						  | 
						  | 
						
						
						
						
							
								 | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
										
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								
								
													
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												| 
												Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
												 | 
											 
										 
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										| 
										
										 | 
									  
								 | 
							 
							
							
								|   | 
							 
							
								|   | 
							 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
								| 
								
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
							
							
								| 
								
								 | 
							 
							
							
								
								
								
									
										| 
										
										 | 
									 
									
										
										
											
												
												Pēdējā mirkļa dāvana* 
												Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
												 | 
											 
										 
										 | 
									  
	 | 
	 
	
	
	|   | 
	 
	
	|   | 
	 
						
							Vieta reklāmai: 
							 
									 | 
								 	
								
									|   | 
								 
								
									|   | 
								 
						 
				
					
					Šodien: 3947
	Kopā:7011278
  
	
	
	
	
							 | 
						 	
						
							|   | 
						 
						
							|   | 
						  
						 |